Kādi ir hipovolēmiskā šoka simptomi?

Ja pacientam ir dehidratācija, var rasties hipovolēmiskais šoks, jo ķermenim ir nepieciešams ūdens, lai nodrošinātu pareizu asiņu cirkulāciju. Lai gan šis stāvoklis var būt bīstams veselībai vai pat letāls, ir daži hipovolēmiskā šoka simptomi, kas mudina pacientus meklēt medicīnisko palīdzību. Piemēram, dažas no pirmajām pazīmēm var būt auksta, mitra āda, kas arī ir bāla, un tas liecina, ka lielākajā daļā ķermeņa vietu nav pietiekami daudz asiņu. Smadzenes var tikt ietekmētas arī tad, ja ārstēšana netiek veikta ātri, tāpēc var rasties apjukums un pat samaņas zudums. Dažus hipovolēmiskā šoka simptomus ārsti pamana tikai pirmo reizi, jo pazīmes var būt zems asinsspiediens, ātra sirdsdarbība un nieru mazspēja.

Daži no acīmredzamākajiem simptomiem ir saistīti ar ādu, ko citi cilvēki bieži pamana, kad pacients saskaras ar šo veselības problēmu. Āda mēdz kļūt mitra un auksta uz tausti. Tas parasti ir saistīts ar palielinātu sviedru daudzumu uz virsmas, kas arī parasti padara ādu mitru. Šie simptomi vispirms parādās ekstremitātēs, jo ķermenim ir jākoncentrējas uz asins sūknēšanu uz svarīgākajiem orgāniem, kas atrodas kodolā, nevis uz rokām un kājām. Vēl viena tās pazīme ir bāla āda, lai gan mēle, lūpas un odere ap acīm var izskatīties gaišāka nekā parasti.

Citi hipovolēmiskā šoka simptomi ietekmē pacienta garīgo stāvokli. Piemēram, parasti pacients kļūst nemierīgs vai nobijies, jo viņš var nezināt, kas notiek. Pacients var arī rīkoties apmulsis, jo smadzenes ir viena ķermeņa daļa, kuru parasti negatīvi ietekmē hipovolēmiskais šoks. Tas ir iespējams, jo šis orgāns nesaņem pietiekami daudz asiņu un organismā nav pietiekami daudz glikozes, kas arī var izraisīt samaņas zudumu. Parasti ir svarīgi mēģināt pārvaldīt hipovolēmisko šoku, pirms šis simptoms parādās, tāpēc ātra medicīniskā palīdzība parasti ir ļoti svarīga.

Atsevišķi hipovolēmiskā šoka simptomi galvenokārt ir pamanāmi ārstiem, jo ​​pacienti un viņu tuvinieki var nepamanīt noteiktas pazīmes. Piemēram, gan pacienta elpošana, gan sirdsdarbība var paātrināties, jo asins šūnās nav pietiekami daudz skābekļa, kas galu galā var izraisīt sāpes krūtīs. Ārsti var mērīt asinsspiedienu un atklāt, ka tas ir zemāks nekā parasti, lai gan daži pacienti jūtas apreibināti, pirms viņus redz medicīnas speciālists. Turklāt nieres var signalizēt, ka tās tiek pārtrauktas, kad tās pārtrauc urīna veidošanos.