Toksiskā šoka sindroms ir akūta bakteriāla infekcija, ko izraisa Streptococcus vai Staphylococcus baktērijas. Kad šīs baktērijas nonāk asinsritē, tās var radīt toksīnus, kas rada dažādus simptomus, kas novedīs pie nāves, ja tie netiks novērsti. Lai gan sabiedrībā toksiskā šoka sindromu parasti saista ar tamponu lietošanu, pateicoties 1970. gadu bailēm, ir arī citi toksiskā šoka sindroma riska faktori, no kuriem būtu jāizvairās.
Septiņdesmitajos gados citādāk stiprām, veselām jaunām sievietēm sāka atklāt dīvainu veselības stāvokli. Tas sākās ar augstu drudzi, izsitumiem, vemšanu un caureju, kas pārauga šokā, jo ārsti nebija pārliecināti par stāvokļa cēloni, tāpēc viņi nevarēja to ārstēt. Šokam raksturīga ķermeņa temperatūras pazemināšanās un lēna kāda orgānu mazspēja. Ārsti šo stāvokli sāka dēvēt par “toksiskā šoka sindromu”. Pacienti turpināja mirt, līdz ārsti saprata, ka tamponu lietošana viņu asinsritē acīmredzot ir ieviesusi kaitīgas baktērijas.
1970. gados tamponi nebija plaši reglamentēti Amerikas Savienotajās Valstīs. Tie saturēja dažus kaitīgus komponentus, piemēram, stiklšķiedru, kas var izraisīt nelielas skrāpējumus un plīsumus, kas ļautu baktērijām iekļūt asinsritē. Turklāt īpaši uzsūcošie tamponi tika atstāti iekšā ārkārtīgi ilgu laiku, būtībā darbojoties kā baktēriju vairošanās vieta, kas pēc tam nokļuva asinsritē. Kad tika noskaidrots toksiskā šoka sindroma galvenais cēlonis, tamponu tirgū tika ieviesti noteikumi, lai nodrošinātu, ka tiek novērsti toksiskā šoka sindroma riski.
Jebkāda veida griezums vai brūce uz ķermeņa var būt baktēriju iekļūšanas vieta, kas var izraisīt toksiskā šoka sindromu. Šī iemesla dēļ ir ārkārtīgi svarīgi regulāri mazgāt rokas un notīrīt visus griezumus, novēršot baktērijas, kas varētu iekļūt asinsritē. Tamponi arī jālieto uzmanīgi. Ideālā gadījumā tos nevajadzētu atstāt ilgāk par četrām stundām, un tie būtu jāmaina ar spilventiņiem. Pacientiem, kuriem iepriekš ir bijušas stafilokoku vai streptokoku infekcijas, pilnībā jāizvairās no tamponiem. Ja pacientam parādās toksiskā šoka sindroma pazīmes, viņš nekavējoties jānogādā slimnīcā vai pie ārsta, jo šoks var sākties ātri.
Agri noķerot toksiskā šoka sindromu, to var ārstēt ar agresīvām antibiotikām, lai iznīcinātu baktērijas. Toksiskā šoka sindroma ārstēšana var kļūt nopietnāka, ja stāvoklis ir progresējis; pacientam var būt nepieciešams zāļu ārstēšanas kurss un medicīniska iejaukšanās, piemēram, orgānu mazspējas ārstēšanai. Dažos gadījumos dialīze var būt nepieciešama nieru mazspējas gadījumā, ko izraisa toksīnu uzkrāšanās organismā.