Kādi ir labākie padomi dzejas lasīšanai?

Tēlainā valoda dažreiz var atbaidīt lasītājus, jo to bieži ir grūti interpretēt. Dzeja parasti satur diezgan daudz šāda veida valodas, papildus mērierīcēm, atskaņām un citām poētiskām ierīcēm. Tāpēc dažiem lasītājiem dzejas lasīšana var būt sarežģīta un nepatīkama, ja vien šie lasītāji neiemācās lasīt dzeju gan prieka, gan interpretācijas nolūkos. Viens veids, kā to paveikt, ir sākt lasīt dzeju, paturot prātā noteiktus mērķus. Pirmo reizi, kad lasītājs izlasa dzejoli, viņam vai viņai vienkārši jāizbauda vārdu skaņas, rindu plūsma un dzejoļa kopējais izklāsts.

Tas ļauj lasītājam izveidot savienojumu ar dzejoli, pat ja viņš vai viņa ne vienmēr saprot dzejoļa nozīmi vai vispārējo būtību. Dažreiz dzejas lasīšana ir saistīta ar formas baudīšanu: vārdu kombināciju, skaņām, ko tie rada kopā, rindiņas pārtraukumus un pauzes utt. Lasītājs var sākt lasīt dzeju, nemeklējot jēgu, kas var būt kaitinoši un grūti. Tā vietā viņš vai viņa var vienkārši lasīt, lai lasītu prieku.

Pēc pirmās pārlasīšanas lasītājs var vēlēties mēģināt atrast dziļākas nozīmes. Var būt nepieciešama grafiskās valodas izpratne, taču lasītājam ir svarīgi atcerēties, ka liela daļa dzejas ir atvērta lasītāja interpretācijai. Tas nozīmē, ka daudzos gadījumos nav nepareizas dzejoļa interpretācijas; nozīme ir tā, ko lasītājs atņem no vārdiem. Citos gadījumos dzejniekam, rakstot skaņdarbu, var būt prātā noteikta tēma vai ideja; lasītājam ir mazāk jārūpējas par šīs precīzās nozīmes atklāšanu un vairāk jārūpējas par sava ieskata gūšanu no vārdiem.

Dažādu figurālās valodas, metra, atskaņas un citu dzejas struktūru izpētīšana var palīdzēt lasītājam nonākt pie biežākas dzejoļa interpretācijas. Izpratne par tādiem terminiem kā līdzība, metafora, sinekdohe, metonīmija, onomatopoēze un tā tālāk var palīdzēt lasītājam efektīvāk saprast valodu. Nedaudz izpētot dzejnieku, iespējams arī gūt ieskatu par dzejoļu nozīmi, jo lasītājs varēs iegūt kontekstu, no kura rakstnieks rakstījis konkrēto skaņdarbu. Skaļa lasīšana var arī palīdzēt lasītājam sadzirdēt skaņas vai modeļus, kurus viņš vai viņa citādi varētu palaidis garām, lasot klusi.