Dzejoļu analīze var būt sarežģīta, taču praksē tas kļūst vieglāk. Iespējams, ka lielākajai daļai skolēnu kādā savas skolas karjeras brīdī būs jāanalizē dzejolis. Labākais veids, kā sākt dzejoļu analīzi, ir sākt tos sadalīt pa daļām un noteikt pēc iespējas vairāk dažādu literāro paņēmienu. Dažreiz tas ļaus saprast, ko autors mēģināja darīt ar dzejoli vai kā viņš mēģināja pielikt punktu. Pirmais analīzes solis parasti ir tikai, lai noteiktu, par ko ir dzejolis un kādas ir tēmas.
Dzejoļa tēmas noteikšana pavisam elementārā līmenī varētu šķist pārāk vienkārša, taču tā sniegs norādes pārējai analīzei. Parasti dzejoļu analīze ir saistīta ar slēpto nozīmju noskaidrošanu, taču tas nebūs iespējams bez tēmas un tēmas identificēšanas. Dažreiz var būt noderīgi aplūkot citus autora darbus vai nedaudz izpētīt viņa vai viņas pagātni vai vispārējo laika periodu, kad darbs tika uzrakstīts. Tas var arī sniegt norādes par to, par kādām tēmām viņš vai viņa parasti raksta, vai par to, ko tajā pašā laikā darīja citi rakstnieki.
Vēl viens lielisks padoms dzejoļu analīzei ir meklēt figurālu valodu un attēlus. Lielākā daļa dzejoļu ir pārslogoti ar šāda veida valodu. Meklējiet aprakstošu valodu vai metaforas un līdzības, ko izmanto, lai salīdzinātu vienu lietu ar citu. Piemēram, “viņa bija skaista kā roze” ir līdzības piemērs. Simbolisms un personifikācija ir divas citas izplatītas metodes, kas var palīdzēt identificēt dzejoļus.
Turklāt aplūkojiet dzejoļa faktisko fizisko struktūru; atskaņu shēma vai ritms, kas tiek izmantots visā garumā, kur ir rindiņu pārtraukumi, un pat veids, kā dzejolis tiek veidots lapā, jo daži rakstnieki izmanto šos paņēmienus, lai veidotu lasītāja uztveri. Ir vērts atzīmēt arī noteiktus rakstīšanas paņēmienus, piemēram, aliterāciju, kad teikuma vārdu sākums sākas ar vienu un to pašu skaņu.
Lai analizētu dzejoļus, noteikti būs jālasa dzejolis vairāk nekā vienu reizi un jāmēģina to sajust, kā arī jāmeklē visas šīs literārās ierīces. Dažiem skolotājiem vai profesoriem būs konkrēti aspekti, kurus viņi vēlas, lai viņu skolēni dzejoļos identificētu, savukārt citi to vairāk atstās studenta ziņā. Parasti, rakstot dzejas analīzes darbu, būs jānāk klajā ar tēzes apgalvojumu un pēc tam jāizmanto dzejoļa piemēri, lai mēģinātu pierādīt apgalvojumu.