Kādi ir labākie padomi ģimenes strīda risināšanai?

Viens no labākajiem padomiem ģimenes strīda risināšanai ir pēc iespējas ātrāk meklēt profesionālu, neitrālu mediāciju. Neatkarīgi no tā, vai problēma ir saistīta ar šķiršanos, laulības šķiršanu, bērna aizbildnību vai vecāku un pusaudžu konfliktiem, visdrīzāk ir panākt praktisku ģimenes strīda risināšanas plānu, kuram piekritīs visas puses, ja tiek izmantoti profesionāli mediatori. Vienmēr ir jāizvairās no sērkociņu kliegšanas vai vecāku kaujas bērnu acu priekšā, jo tas tikai saasina problēmu. Labākie padomi, kas jāpatur prātā ģimenes starpniecības laikā, ir koncentrēties uz audzināšanu un mēģināt redzēt lietas no otras personas perspektīvas.

Vecākiem, kuri ir sasnieguši savas laulības krīzes punktu, bieži ir pārāk viegli strīdēties un strīdēties, ka viņi nedomā par saviem bērniem, kuri viņus klausās un, iespējams, jūtas ārkārtīgi satraukti. Izpratne, ka visu vecumu bērni mēdz vainot sevi vecāku attiecību problēmās, ir viens no vissvarīgākajiem padomiem, kas jāsaprot katram vecākam ģimenes strīdā. Vēl viens būtisks padoms, kas vecākiem jāsaprot, ir tas, ka nav mazākās nozīmes tam, kuram konkrētajā jautājumā ir taisnība vai nepareizs vai kurš tiek uzskatīts par tādu. Drīzāk tas ir problēmas risināšana bērnu un visas ģimenes interesēs, pat ja iznākums ir šķiršanās vai šķiršanās.

Profesionāls ģimenes strīdu starpnieks abiem vecākiem var iemācīt kopīgu audzināšanu pat visnedraudzīgākajā šķiršanās vai šķiršanās ceļā. Viņš vai viņa tiekas ar abiem vecākiem, lai izveidotu praktisku vecāku plānu. Mediators paliek neitrāls un uzklausa abu strīdā iesaistīto vecāku iemeslus, argumentus un bažas. Ja strīdā ir tikai viens no vecākiem un pusaudzis, tiek izmantota tāda pati neitrāla mediācija, lai katra puse pauž savu viedokli, bet arī uzklausa otru personu.

Labākais veids, kā maksimāli atrisināt strīdu, ir nodot izteiksmes un klausīšanās paņēmienus atpakaļ mājas vidē starp tikšanās reizēm ar profesionālu mediatoru. Ģimenes locekļiem vajadzētu runāt mierīgi un izteikt savas jūtas, piemēram, sakot, ka viņi ir skumji, dusmīgi, satraukti vai apmulsuši par konkrētu darbību vai situāciju. Viens no labākajiem padomiem, ko nevajadzētu darīt, ir neapsūdzēt otru personu izteikumos “tu to izdarīji”, bet gan teikt kaut ko līdzīgu: “Es jutos apmulsis un dusmīgs, kad tu uzvedies šādi”.