Īrniekam, kurš plāno īrēt no privāta saimnieka, ir rūpīgi jāsargā savas tiesības un īpašums. Nomas līgumi ir jāizlasa pilnībā un jāiegādājas īrnieka apdrošināšana. Tiem, kas īrē no privāta saimnieka, ir jāuzdod jautājumi, jāpārbauda īpašums, vai nav bojājumu, un jāpārliecinās, vai viss darījums ir noformēts likumīgā, rakstiskā formā. Lai gan daudzi saimnieki ievēro ētisku uzņēmējdarbības praksi, citi to nedara.
Saimnieki parasti pieprasa iemaksāt depozītu zaudējumu apmērā no viena līdz divu mēnešu īres maksas. Personai, kas īrē no privātā saimnieka, pirms šīs summas iemaksas ir ne tikai jāapskata īpašums, bet arī jānofotografē vai jānofilmē visa māja vai dzīvoklis. Nofotografējiet visus bojājumus un palūdziet saimniekam reģistrēties atrasto bojājumu kontrolsarakstā. Tas ir konkrēts pierādījums, kas neļaus negodīgam saimniekam vainot īrnieku par zaudējumiem un paturēt visu vai daļu no depozīta, kad īres līgums izbeidzas.
Ļoti rūpīgi jāapsver pats nomas līgums. Daudzi nomas līgumi ir standarta formātā, un tie ir paredzēti, lai aizsargātu saimnieku, nevis īrnieku. Pārbaudiet, vai nepastāv nepilnības, kas varētu izraisīt pēkšņu izlikšanu, piemēram, īpašuma pārdošanu. Pārliecinieties, vai saimnieks nav iekļāvis papildu ierobežojumus, kas šķiet nepamatoti. Parasti pirms nomas līguma parakstīšanas ir ieteicams konsultēties ar advokātu.
Īrnieks, kurš īrē no privāta saimnieka, bieži vien neapzinās, ka viņa personīgās mantas nav apdrošinātas ar saimnieka apdrošināšanu. Saimnieka īpašums gandrīz vienmēr tiks segts tādu notikumu gadījumā kā ugunsgrēks, plūdi vai citas dabas katastrofas, taču īrnieka ziņā ir nodrošināt segumu par savām mēbelēm, sadzīves tehniku, elektroniku un personiskajām lietām. Nomnieka apdrošināšana parasti ir lēta, un to var iegūt no gandrīz jebkura lielākā apdrošināšanas pārvadātāja.
Jebkuri jautājumi vai bažas, kas varētu rasties īrniekam, ir jārisina pirms nomas līguma parakstīšanas. Īrniekam jāinteresējas par mājdzīvniekiem, remonta pienākumiem un kompensāciju, ja īpašums kļūst neapdzīvojams. Lūdziet saimniekam rakstisku dokumentāciju, kurā norādīts, kur tiks glabāta depozīta nauda, un procentu likme, kas tiks uzkrāta. Lielākajā daļā štatu īpašniekiem ir juridiski pienākums turēt depozīta naudu darījuma kontā līdz nomas līguma izbeigšanai. Daudzi saimnieki ignorē šos likumus, iztērē naudu un pēc tam pieprasa neesošus īpašuma bojājumus, lai izvairītos no citur iztērētās depozīta naudas atgriešanas.