Kādi ir labākie padomi juridiskās esejas rakstīšanai?

Ja esejas tēma, kas nepieciešama skolas uzdevumam, ir “tiesības”, iespējams, vislabāk ir uzrakstīt salīdzināšanas un kontrasta eseju vai pārliecinošu eseju, ja ir iespēja strukturēt eseju jūsu izvēlētajā formātā. Likums parasti tiek uzskatīts par loģisku un argumentētu priekšmetu, lai gan reizēm tas var kļūt arī emocionāli karsts. Lai gan pētījumi ir svarīga visu rakstīšanas sastāvdaļa, rakstot par likumu, pētniecība iegūst papildu nozīmi. Pareizi noformējot tiesību aktu eseju, izmantojot argumentētu un loģisku argumentāciju un veicot adekvātu izpēti, skolotājam vai profesoram tiesību eseja būtu labi uztverama.

Viens no formātiem, kas darbojas tiesību esejā, ir salīdzināšana un kontrastēšana. Neatkarīgi no tā, vai tiek rakstīts par diviem konkrētiem likumiem vai divām tiesību sistēmām, šis esejas formāts ir piemērots tēmai. Salīdzināšanas un kontrasta formātā rakstnieks izvēlas divas lietas — šajā gadījumā likumus vai tiesību sistēmas — un izskaidro lasītājam līdzības un atšķirības. Salīdzināšanas un pretstatīšanas esejā rakstnieks nemēģina pārliecināt lasītāju veidot konkrētu viedokli; drīzāk viņš vai viņa sniedz objektīvu priekšstatu par tēmu.

No otras puses, pārliecinoša tiesību eseja ir paredzēta, lai mudinātu lasītāju pieņemt rakstnieka viedokli. Šajā esejas formātā rakstnieks var izmantot konkrētu likumu vai tiesību sistēmu un izskaidrot to lasītājam. Pēc tam rakstnieks sniedz lasītājam faktus, kas pārliecinātu viņu pieņemt rakstnieka viedokli — vai nu atbalstot, vai pret — par likumu vai tiesību sistēmu. Rakstnieks parasti pieskaras arī pretējiem viedokļiem un sniedz lasītājam iemeslus, kāpēc šie viedokļi nav derīgi.

Juridiskā eseja jāraksta ar loģisku un argumentētu pieeju. Parasti tiek uzskatīts, ka likums ir bez emocijām un balstīts tikai uz faktiem. Rakstniekam, kurš koncentrējas uz likumu, vajadzētu pieņemt tādu pašu toni.

Ikvienam, kas raksta juridisku eseju, pirms juridiskās esejas uzsākšanas noteikti veic atbilstošu izpēti. Lai informētu lasītāju par likumu vai tiesību sistēmu, rakstītājam vispirms ir pilnībā jāsaprot tēma. Mēģinājums pārliecināt lasītāju pieņemt viedokli, skaidri neizprotot tēmu, vairumā gadījumu ir neveiksmes recepte.