Uzturēšanās formā lielā mērā ir atkarīga no veselīga uztura un pietiekamas fiziskās aktivitātes. Saskaņā ar Slimību kontroles centru datiem, veselam pieaugušam cilvēkam katru nedēļu ir jānodarbojas ar aerobiem vingrinājumiem ne mazāk kā divas stundas un trīsdesmit minūtes, ideālā gadījumā strādājot pietiekami smagi, lai ievērojami palielinātu sirdsdarbības ātrumu. Muskuļus stiprinoši vingrinājumi kājām, rokām un serdei jāveic vismaz divas reizes nedēļā. Vēl viena svarīga fiziskās formas uzturēšanas sastāvdaļa ir veselīgs uzturs, kura pamatā galvenokārt ir veseli graudi un citi saliktie ogļhidrāti un kas katru dienu satur vismaz piecas dārzeņu un augļu porcijas. Zivis, liesu gaļu un piena produktus ar zemu tauku saturu vai beztauku parasti var iekļaut veselīgā uzturā, lai gan cukuri un tauki parasti nav ieteicami.
Palikt aktīvam var būt viens no labākajiem veidiem, kā uzturēt fizisko sagatavotību visas dzīves garumā. Slimību kontroles centrs uzskata, ka bērniem jāsāk vingrot no sešu gadu vecuma, un lielākajai daļai bērnu katru dienu nepieciešama vismaz viena stunda aerobās aktivitātes. Bērniem parasti tiek ieteikts vismaz trīs reizes nedēļā piedalīties kalistenē, kas var stiprināt muskuļus, un vismaz trīs reizes nedēļā piedalīties aerobos vingrinājumos, piemēram, lecot pa virvi.
Pieaugušajiem parasti ir vajadzīgas apmēram divarpus stundas vidēji smagas fiziskās aktivitātes nedēļā. Jo intensīvāks ir vingrinājums, jo mazāk vingrinājumu parasti ir nepieciešams. Pieaugušajiem, kas veic ļoti smagus vingrinājumus, piemēram, skrienot, peldot vai spēlējot komandas sporta veidus, nedēļā var būt nepieciešamas tikai 75 minūtes. Pieaugušajiem parasti tiek ieteikts veikt muskuļus stiprinošus vingrinājumus, piemēram, vingrošanu, jogu vai svara celšanu, vismaz divas reizes nedēļā.
Uzturēšanās formā parasti ietver arī veselīgu uzturu. Vingrinājumi vien bieži vien nevar novērst uzturvērtības trūkumus, kas var rasties, ja tiek ēsta neatbilstoša pārtika vai ja kaloriju patēriņš ir nepietiekams. Lielākajai daļai pieaugušo ir vajadzīgas no 1,500 līdz 2,000 kalorijām dienā. Uztura eksperti uzskata, ka lielākajai daļai šo kaloriju vajadzētu būt no veseliem graudiem, piemēram, rīsiem, miežiem un kviešiem. Pupiņas un pākšaugi var būt arī veselīga uztura pamatā.
Dārzeņu un augļu patēriņš var būt galvenais, lai uzturētu sevi formā, jo dārzeņi un augļi satur daudz vitamīnu un minerālvielu, kas nepieciešami labai veselībai. Lielākā daļa ekspertu iesaka patērēt vismaz piecas dārzeņu un augļu porcijas dienā. Kā daļu no veselīga uztura var lietot arī liesu gaļu, zivis un piena produktus ar zemu tauku saturu vai beztauku. Speciālisti bieži iesaka samazināt gaļas un piena produktu uzņemšanu uzturā, jo tajos bieži ir augsts tauku, īpaši piesātināto tauku, saturs. Viņi var arī ieteikt ēst zivis taupīgi, jo tajās var būt dzīvsudrabs un citi piesārņotāji.