Kādi ir labākie padomi mājās gatavota losjona pagatavošanai?

Mājas losjona pagatavošana ir vienkāršs projekts, kas var radīt pielāgotus rezultātus. Ir vairāki sviesti un vaski, kurus var kombinēt, lai izveidotu losjonu individuālām vajadzībām. Vienīgie instrumenti, kas nepieciešami paštaisīta losjona izveidošanai, visticamāk, jau ir atrodami mājas virtuvē. Tomēr piesardzības pasākumi, lai aizsargātu pret sabojāšanos un piesārņojumu, ir ļoti svarīgi.

Mājas losjona galvenā sastāvdaļa parasti ir sava veida vasks. Bieži vien tas ir emulģējošs vasks, un daudzi, kas gatavo mājās gatavotus losjonus, apgalvo, ka ar šo vasku ir visvieglāk strādāt, un tas rada gludākos, visvieglāk uzsūcošos losjonus. Tomēr daži losjonu ražotāji dod priekšroku bišu vai sojas vaskam, nevis emulģējamajam vaskam.

Mājas losjonam parasti pievieno dažādu veidu eļļas un sviestus. Šīs sastāvdaļas piešķir losjonam spēju mitrināt un mīkstināt ādu. Tie var ietvert šī sviestu vai kakao sviestu. Eļļas, kuras var pievienot, ir olīveļļa, mandeļu eļļa un kokosriekstu eļļa, lai nosauktu tikai dažus.

Vairākus pilienus ēteriskās eļļas bieži izmanto, lai pievienotu aromātu mājās gatavotiem losjoniem. Šīs eļļas ir koncentrēti augu ekstrakti, kuriem ir spēcīgs aromāts. Lai gan tas parasti ir drošs, tomēr jāievēro piesardzība, lietojot ēteriskās eļļas paštaisītam losjonam. Šīs eļļas ir ļoti koncentrētas, un tiešs kontakts ar ādu pirms atšķaidīšanas var izraisīt alerģisku reakciju. Spēcīgā ēteriskās eļļas smarža var izraisīt arī galvassāpes vai sliktu dūšu.

Lai izveidotu mājās gatavotu losjonu, ir nepieciešami vairāki rīki. Būtiski ir uzkarsējami trauki. Atkarībā no receptes losjonu var būt nepieciešams pagatavot uz plīts virsmas vai arī to var pagatavot mikroviļņu krāsnī. Šīm receptēm ir nepieciešami stikla trauki vai citi virtuves piederumi, kas var izturēt mikroviļņu krāsni.

Viens no riskiem, veidojot mājās gatavotu losjonu, ir tāds, ka losjons var sabojāt, jo sviests un losjona ekstrakti sabojājas bez konservantiem. Vairākas metodes var pagarināt šo produktu glabāšanas laiku. Vienmēr ir svarīgi pārliecināties, ka mājās gatavots losjons ir izgatavots no tīriem un steriliem materiāliem, ieskaitot jebkuru ūdeni, kas pirms lietošanas jāuzvāra, lai iznīcinātu visus mikroorganismus. Lai novērstu baktēriju augšanu, losjoni jāuzglabā vēsā, tumšā vietā – ideālā gadījumā ledusskapī. Losjona izņemšana no konteinera ar tīrām rokām ir vēl viens noderīgs padoms, lai nodrošinātu, ka baktērijas no rokām netiek pārnestas uz losjonu.

Ar rokām gatavotam losjonam var pievienot arī noteiktas dabīgas sastāvdaļas, lai pagarinātu tā glabāšanas laiku. Tiem piemīt dabiskas pretsēnīšu un antibakteriālas īpašības. Daži visu dabisko konservantu piemēri ir kanēlis, zaļās tējas ekstrakts un E vitamīns.