Kādi ir labākie padomi starptautisko strīdu izšķiršanai?

Uzņēmumiem, kas darbojas atsevišķās tiesu jurisdikcijās, strīdu risināšanā jāvienojas par vienu no vairākām pieejām. Piemērotā atrisinājuma noteikšana var būt atkarīga no apstākļiem, kas saistīti ar strīdu. Dažreiz līgums, kas tika izveidots, kad uzņēmumi sākotnēji sāka savu tirdzniecību, var ieskicēt saskaņotu pieeju, ko katrai pusei ir jāievēro starptautiska strīda risināšanā. Šķīrējtiesa, juridiski saistošs izlīgums, ko veic trešās puses šķīrējtiesnesis, ir viena no starptautiskajām strīdu izšķiršanas metodēm, ko var izmantot lielākā daļa uzņēmumu. Mediācija jeb samierināšana ir vēl viena starptautiska strīdu izšķiršanas metode, kurā tiek ieteikti objektīvi risinājumi, taču tie nav juridiski saistoši.

Ārvalstu uzņēmumu starpā var rasties strīds teritoriālo vai komerclīguma jautājumu dēļ. Saistībā ar strīdiem par teritoriju viena puse var pārmest otrai iepriekš noslēgtās vienošanās par zemes izmantošanu neievērošanu. Komerciālie strīdi var rasties divu vai vairāku uzņēmumu nesaskaņas ar darījumu dēļ.

Lai apietu tiesas procesus, kas var traucēt biznesa attiecībām, visas puses parasti vienojas piedalīties kāda veida starptautisko strīdu izšķiršanā. Regulāras tiesas prāvas var izrādīties sarežģītas, jo jurisdikcija parasti nosaka, kura puse gūst virsroku. Ja katra uzņēmuma galvenā mītne atrodas dažādās valstīs, vienas valsts tiesību akti var neattiekties vienādi uz visiem ietekmētajiem uzņēmumiem. Kā alternatīvu vēršanās tiesā katra puse var vienoties, ka strīdu izšķir objektīvs sarunu dalībnieks, izmantojot šķīrējtiesu vai starpniecību.

Lielākajā daļā valstu starptautiskā komercšķīrējtiesa ir plaši pieņemams mehānisms strīda risināšanai, ja tiek pārkāpts uzņēmējdarbības līgums. Šo alternatīvo strīdu izšķiršanas veidu (ADR) izskata viens vai vairāki profesionāli šķīrējtiesneši. Šķīrējtiesas laikā izlīgums tiek apspriests starp visām pusēm. Lielākā daļa tiesu atzīst jebkuru šķīrējtiesas laikā panākto izlīgumu par juridiski saistošu. Parasti šķīrējtiesas izmantošana nemaksā tik dārgi kā tiesas process naudas vai laika ziņā.

Šķīrējtiesas klauzula bieži ir iekļauta sākotnējā uzņēmējdarbības līgumā, un tā nosaka veidu, kādā tiek risināti strīdi. Papildus šķīrējtiesas izvēlei kā starptautisku strīdu izšķiršanas veidu, klauzulā var izklāstīt procedūras, kas jāievēro šķīrējtiesas procesā. Katra puse var izvēlēties šķīrējtiesnešus vai uzticēt šo pienākumu starptautiskai institūcijai, kas brīvprātīgi risina starptautiskus biznesa strīdus.

Starpniecības klauzula var būt ietverta arī uzņēmējdarbības līgumā, un tā varētu būt pirms došanās uz šķīrējtiesu. Kad katra puse izvēlas izmantot starpniecību starptautisku strīdu risināšanai, līguma nosacījumu starpniekam tiek izvēlēta trešā puse bez personīgiem ieguldījumiem. Visi strīdā iesaistītie uzņēmumi parasti ir brīvprātīgi piekrituši starpnieka ieteiktajam risinājumam. Tomēr jebkura mediācijas laikā panāktā vienošanās nav juridiski saistoša attiecīgajās valstīs.