Kas ir elektrolītu tests?

Elektrolītu līmeņa mērīšana organismā parasti tiek veikta kā daļa no asins analīzes. Lielākā daļa asins analīžu ietver elektrolītu testu, jo ārsti bieži ir nobažījušies, ka pacienta simptomi vismaz daļēji var būt saistīti ar elektrolītu līdzsvara traucējumiem. Lielākā daļa cilvēku, kas meklē medicīnisko aprūpi, saņem elektrolītu testu, lai ārsts varētu apstiprināt, ka elektrolītu līmeņa nelīdzsvarotība nav viņu simptomu cēlonis. Elektrolītu testu bieži veic arī kā daļu no vairuma ikdienas fizisko eksāmenu.

Elektrolītu testēšanu var veikt unikāli vai kā daļu no visaptverošāka asins paneļa. Pacientus, kuriem ir konstatēts, ka tikai viens elektrolīts nav līdzsvarots, var novērot, lai noskaidrotu, vai nelīdzsvarotība izzūd. Elektrolītu līdzsvaru var ietekmēt vairāki faktori, tostarp uzturs un ūdens patēriņš. Dehidratācija ir izplatīts elektrolītu līdzsvara traucējumu cēlonis, lai gan citi iemesli var būt nieru darbības traucējumi un diabēts.

Simptomi, kas parasti var liecināt par elektrolītu līmeņa nelīdzsvarotību, parasti ir vājums, garīgs apjukums, patoloģiska sirdsdarbība un šķidruma aizture. Dažas recepšu zāles, tostarp steroīdi, klepus nomācoši līdzekļi un perorālie kontracepcijas līdzekļi, var izraisīt elektrolītu līdzsvara traucējumus kā blakusparādību. Cilvēkiem, kuri cieš no hroniskām slimībām, piemēram, aknu slimībām, sirds slimībām, nieru slimībām vai paaugstināta asinsspiediena, var būt nepieciešams regulāri mērīt elektrolītu līmeni kā daļu no slimības pārvaldības plāna.

Zema vai neregulāra elektrolītu līmeņa ārstēšana var ietvert izmaiņas uzturā un šķidruma uzņemšanu. Var izrakstīt zāles, kas palīdz regulēt elektrolītu līmeni organismā. Elektrolītu testēšanu parasti atkārto regulāri, ja tiek konstatēts neatbilstošs elektrolītu līmenis. Ilgtermiņa elektrolītu līdzsvars var izraisīt vertigo, muskuļu krampjus un vājumu. Ja šie apstākļi netiek ārstēti, tie var būt pat letāli.