Aptverot dažādas lingvistikas mācīšanas apakšnozares, ir ļoti svarīgi parādīt skolēniem pārsteidzošās atšķirības starp valodām, vienlaikus demonstrējot arī modeļus un struktūras, kas ir kopīgas visām valodām. Turklāt tikpat svarīgi ir aptvert tēmas, kas kļūst arvien populārākas un nozīmīgākas mūsdienu sabiedrībā. Pašreizējo pētījumu izpēte var palīdzēt studentiem raitāk iekļūt darba tirgū, ja viņi to vēlas. Pašreizējās īpaši svarīgas tēmas ir skaitļošanas lingvistika, kognitīvā lingvistika, psiholingvistika, kā arī valodas un runas traucējumi.
Apakšlaukos jāiekļauj galvenie valodas elementi, tostarp sintakse un semantika. Citi valodniecības elementi ietver fonētiku un fonoloģiju, kas abi ietver runas zinātni. Lingvisti pēta arī morfoloģiju jeb vārdu veidošanas modeļus valodā, kā arī pragmatiku, kas analizē valodu situācijas un konteksta ziņā. Papildu apakšlauki ietver laukus, kas attiecas uz valodas apstrādi, atmiņu un valodu saimēm un attiecībām. Jāpieskaras arī valodas socioloģiskajiem un kultūras aspektiem.
Lai mācītu valodniecību, ir jāizmanto ļoti dažādi resursi. Ir svarīgi izmantot dažādu valodu un dažādu pētniecības iestāžu pētījumus un piemērus, jo valodniecības un valodniecības vēstures metodes un pieejas var ievērojami atšķirties. Studentiem jābūt pakļautiem dažāda veida lingvistiskiem pētījumiem gan teorētiskajā valodniecībā, gan eksperimentālajā valodniecībā, lai viņi varētu izprast lingvistiskajā pētniecībā un analīzē izmantotās pētniecības metodes.
Daudzu valodu piemēru izmantošana ir būtiska valodniecības mācīšanas sastāvdaļa. Daudzās pasaules valodas var sniegt vērtīgus piemērus skolēniem, pētot valodas struktūras, skaņu veidošanu un uztveri. Daudzās valodniecības programmās tagad ir iekļauta arī zīmju lingvistikas studijas kā dabiskās valodas izpētes un studiju papildu aspekts.
Jaunās tehnoloģijas ir nodrošinājušas daudz resursu, kas uzlabo mācību metodes un skolēnu izpratni. Viens no šādiem piemēriem ir tehnoloģiju izmantošana, mācot valodniecības studentus par mutes, rīkles un elpceļu anatomiju saistībā ar fonētikas jomu. Vēl viens piemērs ir tehnoloģiju un lingvistisko piemēru kritiska izmantošana skaņu veidošanā un artikulācijas fonētikā. Tā kā smadzenes zaudē spēju dzirdēt noteiktas skaņas, ja tās netiek izmantotas, lingvistiskajam studentam ir nepieciešama palīdzība, lai šīs spējas atjaunotu. Tehnoloģija, konkrētāk, skaņas faili un valodas veidošanas piemēru video no valodas, kam valoda ir dzimtā valoda, var ievērojami palīdzēt šim procesam.
Valodu apguve ir arī svarīgs aspekts valodniecības mācīšanā. Šajā laukā jāiekļauj informācija gan par pirmās, gan otrās valodas apguvi. Valodas apguves un valodas apguves kritiskā perioda izpēte var palīdzēt skolēniem izprast ar valodas apguvi saistītās sarežģītības un cīņas.