Viens no svarīgākajiem padomiem vīnogulāju stādīšanai ir pilnīga izpratne par izmantojamo vīnogulāju veidu. Dažādiem vīnogulāju veidiem var būt dažādas vajadzības. Parasti jebkura veida vīnogulāji ir jāstāda saulainā vietā, un, iespējams, būs nepieciešama rūpīga režģa veidošana. Turklāt augiem parasti ir nepieciešama iknedēļas laistīšana, īpaši sausuma laikā. Kad vīnogulāji sāk augt, ir svarīgi tos katru gadu apgriezt, jo aizauguši vīnogulāji neradīs tik daudz vīnogu.
Stādot vīnogulājus, ir ļoti svarīgi tos novietot tā, lai starp katru vīnogulāju būtu pietiekami daudz vietas. Nepieciešamās vietas daudzums ir atkarīgs no auga veida. Daži vīnogulāji aug ātri un ražo vairāk. Tie jāstāda 6–8 pēdu (1.8–2.4 m) attālumā viens no otra. Citas, mazāk izturīgas šķirnes parasti var stādīt līdz 4 pēdām (1.2 m) viena no otras.
Viens no iemesliem, kāpēc vīnogulāji mēdz kāpt, ir tas, ka tie cenšas tuvināties saulei. Lai vīnogulāju stādīšana būtu veiksmīga, iespējams, nekas netiek uzskatīts par svarīgāku par pieejamo saules daudzumu. Lielākajai daļai vīnogu šķirņu ir nepieciešams daudz saules. Stādot tos pat tikai daļēji ēnā, augšana var palēnināties un vīnogas var būt mazākas.
Dažreiz ir nepieciešams eksperiments, lai noteiktu, kā vislabāk režģīt vīnogulājus. Tos var salikt atsevišķi vai apmācīt kopā, lai nosegtu visas nojumes. Tāpat kā nosakot, cik daudz vietas stādīšanas laikā atstāt, vīnogulāju režģi parasti nosaka auga šķirne un turpmākais izmērs. Viena stīpiņa parasti ir paredzēta lielākām, ātrāk augošām šķirnēm.
Atzarošana ir būtiska, audzējot vīnogulājus, jo tā var mainīt saražoto vīnogu izmēru un kvalitāti. Lai gan ir ieteicams veikt atzarošanu katru gadu, dažos gadījumos atkarībā no augšanas var būt nepieciešams to darīt biežāk. Lielākā daļa dārznieku piekrīt, ka ideāls laiks vīnogulāju apgriešanai ir ziemas mēneši. Tas parasti notiek, ja vīnogulājiem ir mazāk sulas, kas padara procesu vieglāku un mazāk netīru.
Laba augsne ir vēl viens svarīgs apsvērums, stādot vīnogulājus. Vīnogulājus vajadzētu mēslot, ja augsne, kurā tie tiek stādīti, nesatur nepieciešamās barības vielas. Ideālā gadījumā augsnei vajadzētu būt vismaz nedaudz slāpekļa, fosfora un kālija. Ja kāda no šīm barības vielām augsnē trūkst, tās jāpievieno ar mēslojumu. Parasti ir ieteicams izmantot organisko mēslojumu, un to var iegādāties lielākajā daļā dārzu centru vai stādaudzētavu.