Lielākā daļa profesionālu autoru piekritīs, ka nav viena pareiza rakstīšanas prasmju uzlabošanas veida un ka tas ir individuāls process, kas katram ir atšķirīgs. Neskatoties uz to, viņi pastāvīgi min dažus padomus, kas ir īpaši noderīgi, tostarp gramatikas un pieturzīmju apskate, auditorijas uzmanības pievēršana, kolēģu novērtējuma saņemšana un personīgo melnrakstu skaļa lasīšana. Papildu paņēmieni ir citu darbu lasīšana, laika veltīšana, lai noteiktu, kas lasītājam jāzina, un skaņdarba sakārtošana, bieža rakstīšana un melnrakstu pārstrādāšana. Daudzi cilvēki arī uzskata, ka apzināta detaļu meklēšana apkārtnē ir laba prakses stratēģija, ko var īstenot jebkurā vietā un laikā.
Gramatika un pieturzīmes
Daži valodnieki uzskata, ka gramatikas un pieturzīmju noteikumi ir vissvarīgākie elementi rakstiskajā saziņā, jo tiem ir tik liela ietekme gan uz cilvēka teiktā gaitu, gan nozīmi. Lai labāk apgūtu šos divus rakstīšanas aspektus, jāsāk ar valodas un stila rokasgrāmatu izpēti, kurās ir paskaidrots, kur pieder pamatelementi un kā tie darbojas. Kad cilvēks zina šīs vadlīnijas, viņš var praktizēt tās pielietot. Parasti izmantotais veids, kā to izdarīt, ir aizpildīt cietās kopijas vai tiešsaistes rediģēšanas testus. Izmantojot šo procesu, ir ieteicams noteikt noteikumus, kas liek veikt izmaiņas — jebkurām šaubām vajadzētu motivēt cilvēku vēlreiz apskatīt rokasgrāmatu.
audience
Profesionālu rakstnieku vidū izplatīts atturējums ir tāds, ka, lai patiesi sazinātos ar auditorijas locekļiem, cilvēkam ir jārunā tā, lai viņi to saprastu. Divi teikumi “Par ko tu runā?” un “Ar ko tu runā?” piemēram, uztver vienu un to pašu ideju, taču viņiem ir krasi atšķirīga sajūta. Vingrinājums, lai praktizētu saikni ar auditoriju, ir paņemt vienu darbu un pārrakstīt to vairākas reizes vairākām dažādām grupām. Ir vērts atzīmēt, ka, lai gan gramatikas un pieturzīmju noteikumiem parasti nevajadzētu pilnībā izkļūt no loga, ir labi tos nedaudz saliekt vai pārkāpt un sliecoties uz tautas runu, ja tas patiešām uzlabo to, cik labi kāds ievēros nozīmi.
Salīdzinošā vērtēšana
Ar auditorijas ideju ir saistīts jēdziens, ka kāds cits skatās vienu vai vairākus melnrakstus. Daudzi autori nav pilnīgi objektīvi attiecībā uz savu darbu, un viņi ne vienmēr to apzinās, ja kaut kas gabalā ir mulsinošs vai pretrunīgs. Salīdzinošā novērtējuma iegūšana neatkarīgi no tā, vai tas ir draugs, ģimenes loceklis vai grupa, sniedz iespēju redzēt, cik precīzs ir personas vērtējums par savu rakstīto, un atsauksmēs atrodamā konstruktīvā kritika ļauj kādam iegūt ļoti konkrētu informāciju par to, ko un kā mainīt.
Lasīšana Skaļi
Ja rakstnieks ir pievērsis uzmanību gan auditorijai, gan gramatikas un pieturzīmju likumiem, saiknes starp idejām kopumā būs ļoti gludas, padarot saturu vieglāk saprotamu un iegaumējamu. Salīdzinošā novērtēšana var palīdzēt brīdināt kādu par problēmām plūsmas laikā, taču, ja šī opcija nav pieejama vai ja persona vēlas noslīpēt melnrakstu, pirms citi to pārskata, nākamā labākā izvēle parasti ir nolasīt tekstu skaļi. Vispārējais noteikums ir tāds, ka neērti teikt un neērti lasīt būtībā ir viens un tas pats. Izmaiņas teikuma struktūrā un vārdu izvēlē ir raksturīgas šim paņēmienam.
Citu darbu lasīšana
Lasīšana ir veids, kā uzlabot rakstīšanas prasmes, jo tā pakļauj cilvēku daudziem dažādiem komunikācijas stiliem. Tas ir arī galvenais veids, kā iegūt informāciju ne tikai par rakstīšanu, bet arī par daudzām citām tēmām, kas varētu iedvesmot jauniem darbiem. Daudzi cilvēki arī uzskata, ka tas nodrošina sākumpunktu labu ieradumu veidošanai, kalpojot kā vizuāls veids, kā internalizēt struktūras elementus, pieturzīmes, gramatiku un pat sižetu.
Problēmu identificēšana un organizēšana
Viena no lielākajām problēmām “sliktā” rakstīšanā ir tā, ka lietas būtība nav skaidra, kas parasti ir tāpēc, ka autors nav pilnībā identificējis problēmu vai informāciju, kas viņam jāsniedz lasītājam, un vispirms ir sakārtojies ap to. Vienkārša metode identifikācijas problēmas risināšanai ir skaņdarba virsraksta izveidošana — tam jābūt kodolīgam, bet pietiekami pilnīgam, lai, pat ja kāds nelasītu neko citu, viņam būtu priekšstats par darbu. Pēc tam, kad persona saņem savu virsrakstu, viņš var izmantot to pašu stratēģiju, lai precīzi noteiktu katru no galvenajiem punktiem, ko viņš vēlas izdarīt, un sakārtotu tos atbilstoši svarīgumam un tam, kas ir vislabākais. Daudzi cilvēki saka, ka vienkārši ir jāaizpilda nepilnības.
Parastās sesijas
Daži eksperti norāda, ka vingrināties pēc iespējas biežāk ir labākais veids, kā uzlabot rakstīšanas prasmes — tas nav tas pats, kas izgriezt daudz lappušu. Ideja ir tāda, ka konsekventa atgriešanās pie datora tastatūras vai tradicionālās pildspalvas un papīra attīsta disciplīnu, nodrošinot fokusu un noteikumu ievērošanu prātā. Tas arī veido lielāku portfeli, ko persona var izmantot, lai saņemtu atsauksmes. Uzvednes ir labs tēmu vai vadlīniju avots katrai sesijai, un darbojas arī žurnāla kārtošana.
Pārrakstīšana
Tā kā cilvēks cenšas palielināt laiku, ko viņš pavada savu ideju noformēšanai uz papīra, īpaša tehnika, kas dažkārt dod lielus ieguvumus, ir pārrakstīt kaut ko, kas jau pastāv. Tas var būt paša autora iepriekšējais darbs, vai arī tas var būt no kāda cita. To darot, indivīds māca aplūkot vienu un to pašu jēdzienu no cita leņķa, un tas dod viņam iespēju izpētīt, kā galveno elementu, piemēram, teikuma garuma vai balss, maiņa varētu ietekmēt darbu. Vēl viens ieguvums ir tas, ka tas atgādina autoram, ka ne vienmēr ir “pareizs” veids, kā kaut ko pasniegt, kas ievērojami samazina trauksmi un pārvar rakstnieka bloku.
Meklē sīkāku informāciju
Vienkāršs veids, kā rakstnieks var attīstīties pat tad, kad viņš neatrodas pie sava darba galda, ir aplūkot visu, kas ir viņam apkārt, un garīgi noteikt pēc iespējas vairāk detaļu. Piemēram, kafejnīcā ir labi pateikt, ka ir vīrieša balss, taču labāk ir pateikt, ka tā ir dziļa un dārdo ar noguruma trīci. Šī uzdevuma būtība ir tāda, ka apraksta pamatā ir detaļas, un labs apraksts ir būtisks, lai noturētu lasītāju interesi un atdzīvinātu ainas un varoņus. Pat tad, ja darbs ir nedaiļliteratūra, specifika liek autoram izskatīties profesionāli un it kā viņš būtu rūpīgi pētījis un gatavojies.