Ir pieejama daudz informācijas par to, kā viegli izveidot autonomu robotu. Jaunākie hobiji var izveidot robotus, kuriem ir savs prāts tikai dažu stundu laikā. Iesācējiem īsti nav vajadzīgas plašas zināšanas elektronikā. Robotu programmēšana ir diezgan vienkārša, ja persona saprot dažas pamata lietas. Daži no labākajiem padomiem, kas jāpatur prātā, programmējot robotu, ir ieguldīt laiku programmēšanas valodas apguvē, programmējot mazos soļos un izmantojot sensorus. Koda kārtošana, palīdzības ekrānu izmantošana un programmas saglabāšana bieži vien ir dažas citas lietas, ko programmētājs var darīt, lai programmētu efektīvāk.
Pirmā lieta, kas robota programmētājam jādara, ir pieņemt lēmumu par pareizo programmatūras veidu robota modelim. Ir daudz dažādu programmatūras veidu, ko programmētājs var izmantot. Programmētājam ir jānosaka programmas veids, kuru var izpildīt robota operētājsistēmā. Iesācējam būs daudz vieglāk sākt programmēšanu, ja valoda ir vienkārša vai līdzīga tradicionālajām programmēšanas valodām. Dažas valodas var būt grūti apgūt, tāpēc vislabāk ir izvēlēties valodu, kuru ir diezgan viegli apgūt.
Nesakārtots kods padara lietas grūtākas, ja programmētājs atgriežas pie tā pēc pārtraukuma. Laba prakse ir saglabāt kodu kārtīgu un, kad vien nepieciešams, iekļaut uz to atsauces žurnālā. Tas palīdz programmētājam atcerēties, kam ir paredzētas konkrētas koda sadaļas, it īpaši, ja viņam vai viņai ir jāatgriežas pie tā pēc dažiem mēnešiem vai gadiem. Koda organizēšana ir viena no labākajām robotu programmēšanas praksēm, jo tas ļauj citiem kodētājiem viegli uzņemties programmēšanu, ja nepieciešams, bez jebkādām neskaidrībām.
Laba forma ir arī programmēšanas uzdevuma sadalīšana mazos gabalos. Daudzi programmētāji cenšas vienā piegājienā uzņemties pārāk daudz robotu programmēšanas un bieži vien ir satriekti vai apmulsuši par notiekošo. Programmēšanas sadalīšana mazos soļos ne tikai atvieglo programmas aspektu maiņu, bet arī palīdz problēmu novēršanas fāzē. Piemēram, robotam var būt nepieciešams virzīties uz priekšu desmit soļus, identificēt galdu, pacelt uz tā objektu un atgriezties sākuma pozīcijā. Ja programmētājs sāks risināt visus šos uzdevumus uzreiz, programma var izrādīties ļoti haotiska.
Tā vietā programmēšanas uzdevumu varētu sadalīt četros posmos. Pirmais programmēšanas uzdevums būtu uzrakstīt kodu, lai virzītos uz priekšu desmit soļus. Tas vispirms ir jāpabeidz un atkārtoti jāpārbauda, pirms pāriet uz nākamo posmu. Nākamais uzdevums būtu aprīkot robotu ar spēju identificēt galdu un tā tālāk. Katra soļa programmēšana un testēšana pirms nākamās kodēšanas palīdz programmētājam ilgtermiņā programmēt ātrāk un efektīvāk.
Robotu programmēšanā ir arī svarīgi kādu laiku veltīt programmēšanas valodas apguvei un nepieciešamības gadījumā izmantot palīdzības ekrānu. Ļoti svarīgi ir arī bieži saglabāt programmu, pretējā gadījumā programmētājs dažu minūšu laikā var viegli zaudēt darba stundas. Sensoru izmantošana robotā arī palīdz, jo robots darbojas labāk. Robotiem bez sensoriem ir jāpaļaujas uz laiku, un zems akumulatora darbības laiks var pasliktināt tā veiktspēju. Vislabāk ir izmantot robotu programmēšanai pieejamo plašo sensoru klāstu, lai varētu iegūt konsekventu robota veiktspēju.