TJG Online
Bizness un ekonomika

Kādi ir monetārās politikas instrumentu veidi?

Īsā atbilde

Galvenie monetārās politikas instrumenti ir centrālās bankas noteiktās procentu likmes, atklātā tirgus operācijas, pastāvīgās noguldījumu un aizdevumu iespējas, obligāto rezervju prasības un aktīvu iegādes programmas. Lēmumus par tiem pieņem Eiropas Centrālā banka, bet Latvijā tos ievieš Latvijas Banka kā Eurosistēmas dalībniece.

Svarīgākais instruments ir procentu likmes. Eiropas Centrālā banka nosaka galveno refinansēšanas operāciju likmi, noguldījumu iespējas likmi un aizdevumu iespējas uz nakti likmi. Šīs likmes ietekmē banku savstarpējā aizdevumu tirgus likmes, uz kurām balstās mainīgās kredītu likmes, tāpēc lēmums Frankfurtē salīdzinoši ātri parādās mājsaimniecības hipotekārā kredīta maksājumā Latvijā.

Atklātā tirgus operācijas ir darījumi, ar kuriem centrālā banka piešķir vai izņem likviditāti banku sistēmā. Galvenās refinansēšanas operācijas ir īstermiņa aizdevumi bankām pret nodrošinājumu, bet ilgāka termiņa operācijas nodrošina stabilāku finansējumu ilgākam periodam. Pastāvīgās iespējas darbojas kā koridors: bankas var novietot naudas pārpalikumu centrālajā bankā vai aizņemties uz nakti, un tas ierobežo tirgus likmju svārstības.

Obligāto rezervju prasība nosaka, kāda daļa no piesaistītajiem līdzekļiem bankām jātur kontā centrālajā bankā. Vēsturiski to izmantoja kā aktīvu kredītu apjoma regulēšanas rīku, mūsdienās Eurosistēmā tā drīzāk kalpo likviditātes pieprasījuma stabilizēšanai. Ārkārtas apstākļos izmanto arī nestandarta instrumentus: vērtspapīru iegādes programmas, kas pazīstamas kā kvantitatīvā mīkstināšana, mērķētus ilgtermiņa aizdevumus bankām un nākotnes norādes, tas ir, publiskus paziņojumus par turpmāko politikas virzienu.

Monetāro politiku bieži jauc ar divām citām jomām. Fiskālā politika ir valdības nodokļu un izdevumu politika, un to Latvijā veido Saeima un Ministru kabinets, nevis centrālā banka. Makroprudenciālā politika savukārt vērsta uz finanšu sistēmas stabilitāti un izmanto tādus rīkus kā kapitāla rezerves bankām vai aizdevuma un ķīlas vērtības attiecības ierobežojumus. Šie instrumenti var darboties vienlaikus, bet to mērķi atšķiras.

Mājsaimniecībai no tā izriet pavisam konkrēta secība, ko darīt. Vispirms atveriet savu kredītlīgumu un noskaidrojiet, vai likme ir fiksēta vai mainīga un pie kāda indeksa tā piesaistīta, kā arī kad notiek nākamā likmes pārskatīšana. Pēc tam izrēķiniet, kāds būtu maksājums, ja indeksa likme pieaugtu vai samazinātos par vienu vai diviem procentpunktiem; lielākajai daļai banku ir kalkulators, kas to parāda. Ja maksājuma pieaugums draud pārsniegt jūsu iespējas, risinājumus meklējiet iepriekš: termiņa pagarināšana, daļēja pirmstermiņa atmaksa, refinansēšana vai likmes fiksēšana. Sarunas ar banku pirms kavējuma dod daudz vairāk iespēju nekā pēc tā.

Kā instrumenti ietekmē ekonomiku

Likmju paaugstināšana sadārdzina aizņemšanos, mazina patēriņu un investīcijas un laika gaitā bremzē cenu kāpumu. Likmju samazināšana darbojas pretēji: kredīts kļūst lētāks, aug pieprasījums, bet pārmērīgi ilgi zemas likmes var veicināt cenu burbuļus.

Ietekme uz cenām neparādās uzreiz, jo transmisija caur banku kreditēšanu, uzņēmumu lēmumiem un darba tirgu prasa laiku. Tieši tāpēc Eiropas Centrālā banka savu cenu stabilitātes mērķi formulē kā divu procentu inflāciju vidējā termiņā, nevis kā konkrētu rādītāju katrā atsevišķā mēnesī.

Kur skatīt aktuālos lēmumus

Lēmumus par procentu likmēm pieņem Eiropas Centrālās bankas Padome, kurā piedalās arī Latvijas Bankas prezidents, un tos publicē pēc katras monetārās politikas sanāksmes kopā ar paskaidrojumu. Sanāksmju datumi ir zināmi iepriekš un publicēti kalendārā.

Latvijas Banka skaidro lēmumu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un publicē prognozes. Konkrētās likmju vērtības mainās, tāpēc tās vienmēr jāpārbauda oficiālajās publikācijās, nevis jāņem no vecākiem rakstiem.

Biežākie pārpratumi

Pirmais ir domāt, ka centrālā banka nosaka banku kredītu likmes. Tā nosaka tikai savas operāciju likmes; klienta likmi veido indekss un bankas pievienotā procentu likme, par kuru var sarunāties, kā arī konkurence starp bankām.

Otrs ir gaidīt tūlītēju ietekmi uz cenām veikalā. Daļu cenu nosaka enerģijas un pārtikas pasaules tirgus, kurus monetārā politika ietekmē netieši un ar nobīdi, tāpēc inflācijas kritums pēc likmju kāpuma parasti kļūst redzams vairāku ceturkšņu laikā.

Avoti