Nātrija tiosulfāts jeb nātrija tiosulfāts ir bezkrāsains, ūdenī šķīstošs sāls. Tas ir kalcija helātu veidojošs līdzeklis, un tam ir daudz medicīnisku pielietojumu, lai izvadītu no organisma toksiskas vielas. Atkarībā no ārstējamā veselības stāvokļa sāli var injicēt, lietot iekšķīgi vai uzklāt uz ādas. To izmanto arī dažos svarīgos pārbaudēs nieru slimniekiem, lai iegūtu informāciju, nenodarot kaitējumu.
Šis savienojums tiek kombinēts ar nātrija nitrītu un tiek izmantots kā pretlīdzeklis saindēšanās ar cianīdu gadījumā gan bērniem, gan pieaugušajiem. Nātrija tiosulfāts reaģē ar cianīdu un veido nātrija tiojanātu, netoksisku vielu, ko pēc tam var nekaitīgi izvadīt no organisma. Sāli lieto arī saindēšanās ar arsēnu ārstēšanai. Pētījumi liecina, ka tas var būt noderīgs arī liekā vara noņemšanai no pacientiem.
Nātrija tiosulfāta kalciju helātu veidojošās īpašības padara to par noderīgu līdzekli tādu traucējumu ārstēšanai, kas saistīti ar kalcija pārpalikumu. Ar sāli ir veiksmīgi ārstēta gan audzēja kalcinoze, gan kalcifiskā nefrolitiāze. Pētījumi liecina, ka tas var ārstēt kalcifilaksi, stāvokli, kas dažkārt rodas pacientiem ar hronisku nieru dialīzi.
Cirpējēdes un tinea versicolor ir ādas sēnīšu infekcijas. Cirpējēdes izskatās kā apļveida izsitumu zona, savukārt tinea versicolor parādās kā balti plankumi uz ādas. Nātrija tiosulfātu lieto abu šo sēnīšu infekciju ārstēšanai. To pievieno kāju vannu ūdenim, lai ārstētu pēdu cirpējēdes. Lai ārstētu tinea versicolor, sāli bieži kombinē ar salicilskābi preparātā, ko lokāli lieto skartajās vietās.
Ķīmijterapijas līdzekļiem bieži ir nepatīkamas vai nevēlamas blakusparādības. Cisplatīns, ķīmijterapijas zāles, var izraisīt dzirdes zudumu. Nātrija tiosulfāts ir vienīgais līdzeklis, kas ir pierādījis, ka tas novērš vai samazina šo ķīmijterapijas izraisīto dzirdes zudumu. Mehloretamīns vai slāpekļa sinepes dažkārt var radīt problēmas injekcijas vietā vai noplūst apkārtējos audos. Nātrija tiosulfāts ir ķīmiski aizsargājošs līdzeklis un neitralizē šīs vēža zāles, samazinot blakusparādības, ko izraisa noplūde vai ekstravazācija.
Nieru glomerulārās filtrācijas ātrums ir noderīgs nieru darbības rādītājs pacientiem ar nierēm. Pārbaudē mēra ķīmisko vielu, kas pacienta asinsritē paliek vienmērīgā līmenī. Pārbaudei var izmantot nātrija tiosulfātu, jo sāls netiek izdalīts vai reabsorbēts nierēs. Vispirms pacientam injicē sāli, pēc tam veic urīna mērījumus, lai noteiktu filtrētā un izdalītā sāls daudzumu.