Kādi ir visizplatītākie brūnās vemšanas cēloņi?

Brūna vemšana visbiežāk rodas, ēdot brūnu pārtiku, taču tā var liecināt arī par žults veidošanos atgrūstajā kuņģa saturā. Kuņģa-zarnu trakta asiņošana var parādīties brūnā krāsā arī vemšanas gadījumā. Retos gadījumos cilvēks var izmest brūnu materiālu stipra aizcietējuma vai zarnu aizsprostojuma dēļ. Brūnās vemšanas ārstēšana ir atkarīga no cēloņa, taču vairums gadījumu izzūd bez medicīniskās palīdzības. Pārmērīgas vai biežas epizodes var liecināt par nopietnu veselības stāvokli, un par tām nekavējoties jāziņo veselības aprūpes speciālistam.

Pārtika un Žults

Visbiežākais brūnās vemšanas cēlonis ir brūna ēdiena izmešana vai vairāki pārtikas produkti, kas izskatās brūni, ja tos sajauc vai sajauc ar žulti. Piemēram, sarkanie un zaļie ēdieni var izskatīties brūni, ja tos ēd kopā un pēc tam tiek vemti, tāpat kā ļoti tumši sarkani ēdieni, ja tie ir sajaukti ar žulti. Turklāt, lai gan žults parasti ir dzeltens vai zaļgans, tas var izskatīties brūns arī izmests. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad tas nāk no tukšā dūšā; cilvēkiem bieži rodas zaļgani brūna vai ļoti tumši dzeltena vemšana, ja viņi atkārtoti vemj. Lielāko daļu laika šāda veida vemšanu izraisa kaut kas relatīvi labdabīgs, piemēram, saindēšanās ar pārtiku, un pēc dažām dienām izzūd pati no sevis, ja nav nepieciešama cita ārstēšana, kā vien viegla diēta un daudz ūdens vai sporta dzērienu.

Asinis

Vemšana var izskatīties arī brūna, jo kuņģa-zarnu traktā ir asinis. To bieži sauc par “maltas kafijas” regurgitāciju, jo pēc regurgitācijas tā izskatās kā malta kafija. Lielāko daļu laika asinis, kas vēmekļos izskatās brūnas, ir nedaudz vecas vai daļēji sagremotas, savukārt asinis, kas izskatās spilgti sarkanas, ir svaigas. Asins vemšanai ir daudz dažādu iemeslu, taču viens no biežākajiem ir kuņģa gļotādas iekaisums vai kairinājums. To cita starpā var izraisīt pārmērīga nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NPL) lietošana, pārmērīga alkohola lietošana, kuņģa infekcijas un kaitīga anēmija.

Čūlas var izraisīt arī kuņģa-zarnu trakta asiņošanu, īpaši, ja tās sāk graut ap tām esošo kuņģa gļotādu. Tāpat vēzis, kas saistīts ar kuņģa-zarnu trakta sistēmu, tostarp kuņģa vēzis, barības vada vēzis un aizkuņģa dziedzera vēzis, var izraisīt asiņainu vemšanu, kā arī smagus aknu bojājumus. Dažiem cilvēkiem vemt asinis arī tad, ja viņi norij daudz asiņu asiņošanas laikā no deguna vai asiņu norīšanas dēļ, ko viņi klepo elpošanas traucējumu dēļ. Lai gan šādos gadījumos asinis, visticamāk, ir svaigas un izskatās sarkanas, tās var izskatīties brūnas, ja asiņošana ilgst jau ilgu laiku vai nav aktīva, kad personai ir regurgitācija. Tā kā tik daudz nopietnu veselības stāvokļu var izraisīt asiņainu vemšanu, ikvienam, kas saskaras ar to, jāvēršas pie veselības aprūpes speciālista, lai saņemtu ārstēšanu.

Zarnu bloķēšana

Reti brūna vemšana var rasties, ja cilvēkam ir ilgstošs aizcietējums vai zarnu aizsprostojums. Ja zarnās esošās vielas nevar iziet cauri obstrukcijai, tās var pārvietoties atpakaļ pa kuņģi un barības vadu. Vemšanas krāsa šajā situācijā var būt no zaļgani dzeltenas līdz tumši brūnai, atkarībā no tā, cik tālu zarnās ir aizsprostojums. Lai gan to bieži sauc par fekāliju vemšanu, cilvēks var nevis vemt ekskrementus, bet gan sagremotu pārtiku.

Zarnu aizsprostojumiem parasti nepieciešama tūlītēja medicīniska iejaukšanās. Attēlveidošanas pētījumus var izmantot, lai noteiktu obstrukcijas atrašanās vietu un iespējamo cēloni; un ārstēšana ir atkarīga no obstrukcijas iemesla. Dažos gadījumos obstrukciju var ārstēt ar klizmu vai stentu. Smagos gadījumos aizsprostojums kavē asins plūsmu, kā rezultātā daļa zarnu mirst. Šādos gadījumos ir nepieciešama operācija, lai noņemtu aizsprostojumu un atmirušos audus un atjaunotu zarnu savienojumu.