Lēmumu pieņemšanas process parasti analizē problēmu pakāpeniski, līdz tiek izstrādāts dzīvotspējīgs risinājums. Tas ietver labākās alternatīvas izvēli pēc problēmas definēšanas un vēlamā rezultāta noteikšanas. Lēmuma pieņemšanas process ietver darbības izvēli mērķa sasniegšanai pēc katras alternatīvas atribūtu izsvēršanas. Lēmumus var pieņemt grupa vai viena persona, kas salīdzina iespējas. Pēdējais solis ir rīkoties, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta lēmuma pieņemšanas procesā.
Lēmums, vai problēma pastāv, parasti ir pirmais solis lēmuma pieņemšanas procesā. Daži profesionāļi izmanto problēmas izklāstu, kas saīsina problēmu viena teikuma formātā. Ja procesā ir iesaistīta grupa, visiem dalībniekiem ir jāvienojas par problēmas izklāstu un to, ka tajā ir definēts jautājums, kuram nepieciešams risinājums. Šis solis novērš pieņēmumus un var apkopot sarežģītu problēmu pārvaldāmā uzdevumā.
Tālāk var tikt noteikti minimālie standarti, lai sasniegtu galīgo mērķi. Šajā posmā var notikt diskusija par iespējamām darbībām, kas ir pieņemamas lēmumu pieņemšanas procesā. Piemēram, ja izmaksu un ieguvumu attiecība ir svarīgs galīgā lēmuma elements, var iestatīt izdevumu parametrus.
Mērķu izvirzīšana noteikto parametru ietvaros sniedz lēmumu pieņēmējiem skaidru redzējumu par rezultātu. Tas varētu ietvert visas pieejamās informācijas analīzi, kas kavē vai palīdz šiem mērķiem kļūt par realitāti. Mērķi parasti ir balstīti uz lēmumu pieņemšanas procesā iesaistīto personu vēlmēm un vērtībām.
Šajā brīdī var analizēt alternatīvus risinājumus, tostarp katras iespējas prasības. Jebkurš variants, kas neatbilst definētajam mērķim, šajā brīdī parasti tiek atcelts, un katra alternatīva tiek novērtēta atsevišķi. Šajā darbībā tiek izmantota analītiskā metode, lai izslēgtu iespējas, kas izrādās nepraktiskas.
Pārējās alternatīvas var sakārtot pēc atribūtiem, kas parāda, cik efektīvas tās varētu būt vēlamā risinājuma sasniegšanā. Dažkārt šie atribūti tiek sadalīti grupās, īpaši sarežģītām problēmām, kas ietver vairāk nekā vienu mērķi. Šo grupu plusus un mīnusus var tālāk izmērīt pirms piemērotākā varianta izvēles, izmantojot objektīvus un subjektīvus kritērijus.
Rīcība pēc izvēlētās alternatīvas ir pēdējais solis lēmumu pieņemšanas procesā. Tas ietver resursu piešķiršanu, kas nepieciešami problēmas risinājuma piemērošanai. Lēmumu pieņemšanas procesā pastāv daudzas variācijas, taču pamata posmi parasti attiecas uz jebkuru problēmu.