Pilsētu katras olimpiskās spēles rīkošanai izvēlas Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK). Rīkotāja pilsēta parasti tiek izvēlēta septiņus gadus pirms šo konkrēto spēļu rīkošanas. Šis laika buferis ir paredzēts, lai izvēlētajai pilsētai nodrošinātu pietiekami daudz laika, lai plānotu un sagatavotos olimpiskajām spēlēm, kas var būt biedējošs uzdevums, ņemot vērā to milzīgo apjomu. Olimpisko spēļu norises vietas noteikšanas process sastāv no diviem galvenajiem posmiem, kuros pilsētas piesakās izskatīšanai un mazāks skaits pilsētu tiek atlasītas kā finālistes, pēc kurām tiek izvēlēta uzvarējusī pilsēta.
1. fāze: pretendentu pilsētas
Ir vairāk nekā 200 Nacionālās Olimpiskās komitejas (NOC), kas pārstāv valstis, sadraudzības valstis, ģeogrāfiskos apgabalus, protektorātus un teritorijas. Ja pilsēta vēlas rīkot olimpiskās spēles, ar attiecīgās NOK starpniecību ir jāiesniedz oficiāls priekšlikums. Pēc tam, kad SOK ir saņēmis priekšlikumu, pilsēta tiek iekļauta citu kandidātpilsētu sarakstā.
Katra pretendentu pilsēta saņem anketu no SOK. Pilsētas amatpersonām ir rakstiski jāatbild par dažādām tēmām, piemēram, par motivāciju rīkot olimpiādi un par to, kādas norises vietas plāno izmantot vai būvēt katram pasākumam. Katrai pilsētai ir arī jānorāda, kāda veida naktsmītnes būs pieejamas un kādi transporta veidi tiks nodrošināti sportistiem un skatītājiem.
Pieteikumus izskata SOK biedri un citi eksperti, lai noteiktu katras pilsētas iespējas uzņemt olimpiādi. Pēc visu anketu izlasīšanas SOK izvēlas pilsētu grupu — parasti apmēram četras vai piecas —, kas turpinās šo procesu. Šīs pilsētas ir pazīstamas kā kandidātpilsētas.
2. fāze: kandidātpilsētas
Katras kandidātpilsētas amatpersonām ir jāatbild uz jaunu anketu par saviem plāniem rīkot olimpiādi. Jaunā anketa ir vairāk nekā 250 lappušu gara un aptver tādas tēmas kā mediju darbība, mārketings un sportista olimpiskā ciemata struktūra un darbība, kurā konkurenti uzturas olimpisko spēļu laikā. Pēc visu aizpildīto anketu saņemšanas SOK vērtēšanas komisija izskata detalizētos dokumentus un vairākas dienas apmeklē katru potenciālo uzņemošo pilsētu.
Atlase
Otrā posma beigu daļā SOK vērtēšanas komisija sagatavo ziņojumu, kurā uzskaita savus ieteikumus. Ziņojums tiek publiskots mēnesi pirms olimpisko spēļu rīkotājpilsētas galīgās izvēles. Pēc tam notiek SOK kopsapulces locekļu sapulce — vietā, kas nav kandidātpilsētu sarakstā —, lai veiktu galīgo atlasi.
Katrs aktīvais SOK dalībnieks iegūst vienu balsi, lai izvēlētos olimpisko spēļu norises vietu. Deputāti, kas dzīvo valstī, kuras pilsēta ir galīgajā sarakstā, nevar piedalīties balsošanas procesā, kamēr šī pilsēta ir pretrunā.
Notiek pirmā aizklāto balsošanas kārta. Ja neviena pilsēta neiegūst balsu vairākumu, no kandidātu saraksta tiek svītrota pilsēta, kas saņēmusi vismazāk balsu, un biedri balso atkārtoti. Katra balsojuma rezultāti tiek publiskoti, tiklīdz balsis ir saskaitītas. Balsošana turpinās šādā veidā, līdz tiek veikta un izsludināta atlase.