Angļu valodā fonētiskā pareizrakstība netiek izmantota vismaz daļēji, jo būtu tik daudz dažādu veidu vārdu pareizrakstības, ka cilvēkiem būtu grūti vienam otru saprast. Ir tik daudz dažādu veidu, kā parakstīt angļu vārdus, galvenokārt tāpēc, ka angļu valodā tiek izmantoti daudzi vārdi no ļoti dažādiem avotiem — no ģermāņu līdz latīņu un grieķu valodai. Piemēram, pamatojoties tikai uz to, kā tas izklausās, vārdu “šķēres” teorētiski varētu uzrakstīt aptuveni 80 miljonos dažādos veidos, tostarp “sizerz”, “schiesourrhce” un “cisers”. Tomēr tas ir tikai teorētiski, jo, lai sasniegtu visus 80 miljonus iespēju, cilvēkam būtu jāizmanto burti nepareizi, piemēram, vārda beigās jāizmanto “z”, lai radītu “s” skaņu.
Vairāk par izrunu un angļu valodu:
Aptuveni no 1350. gada līdz 1500. gadam mūsu ēras laikā notika radikālas izmaiņas angļu patskaņu izrunāšanas veidā, ko sauca par Lielo patskaņu maiņu. Piemēram, skaņa “ee” izklausījās no “a” burtā “plāksne” uz to, kā to tagad izrunā ar “pēdām”. Nav pilnīgi skaidrs, kāpēc tas notika, taču tas noveda pie daudzām dīvainajām mūsdienu angļu valodas pareizrakstības konvencijām, piemēram, kāpēc “plough” un “through” var būt vienāda “ough” rakstība, bet tie tiek izrunāti ļoti atšķirīgi.
Ir aptuveni 20 dažādi Šekspīra vārda rakstības veidi, kas atrodami viņa dzīves laikā tapušajos tekstos, ar 6 viņa paraksta variācijām (ieskaitot saīsinājumus).
Angļu valodā ir arī daudz dīvainu pareizrakstības un izrunu, jo tajā ir tik daudz aizņēmumu, no kuriem daudzi ir rakstīti fonētiski. Piemēram, vārds “jaka” cēlies no franču valodas “jaquette”, bet ir uzrakstīts tā, kā izklausās angļu valodā.