TJG Online
Savienotās Valstis

Kāpēc ASV ir gan štatu, gan federālie senatori?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Tāpēc, ka ASV ir federācija ar diviem likumu pieņemšanas līmeņiem. Katrs štats sūta divus senatorus uz federālo Senātu Vašingtonā, un papildus tam gandrīz katram štatam ir savs parlaments ar savu senātu. Latvijā šādas uzbūves nav: likumus pieņem viena palāta, Saeima.

Federālais Kongress sastāv no divām palātām. Pārstāvju palātā vietu skaits ir atkarīgs no štata iedzīvotāju skaita, un tās locekļus ievēlē uz diviem gadiem. Senātā katram štatam neatkarīgi no lieluma ir divas vietas, un senatoru pilnvaru termiņš ir seši gadi, turklāt ievēlēšana notiek pakāpeniski, tā ka ik pēc diviem gadiem tiek pārvēlēta aptuveni trešdaļa Senāta. Šāds risinājums bija kompromiss starp lielajiem un mazajiem štatiem valsts dibināšanas laikā.

Sākotnēji federālos senatorus ievēlēja štatu likumdevēji, nevis vēlētāji. Tieša ievēlēšana tika ieviesta ar konstitūcijas 17. grozījumu 1913. gadā, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc vecākos tekstos senatora loma aprakstīta citādi nekā mūsdienās.

Štatu līmenī uzbūve atkārtojas. Vairumam štatu ir divpalātu likumdevējs ar senātu un apakšpalātu, un štatu senatori pieņem štata likumus, budžetu un nodokļus. Šie cilvēki arī saucas par senatoriem, tāpēc amerikāņu ziņās vienmēr jāpievērš uzmanība tam, vai runa ir par štata vai federālo senatoru. Viens štats, Nebraska, ir izvēlējies vienpalātas likumdevēju.

Latvijas uzbūve ir vienkāršāka un pēc būtības cita. Saeima ir vienpalātas parlaments ar simt deputātiem, kurus ievēlē uz četriem gadiem proporcionālās vēlēšanās vairākos vēlēšanu apgabalos. Otrās palātas Latvijā nav bijis arī starpkaru periodā, un reģionālās intereses parlamentā pārstāv nevis atsevišķa palāta, bet gan apgabalu sistēma un partiju saraksti.

Vietējo jautājumu risināšanai Latvijā ir pašvaldību domes, kuras ievēlē novadu un valstspilsētu iedzīvotāji. Dome pieņem saistošos noteikumus, apstiprina budžetu un lemj par pašvaldības funkcijām, piemēram, izglītību, ceļiem un komunālo saimniecību. Tā nav likumdevēja iestāde štata izpratnē: saistošie noteikumi nedrīkst būt pretrunā likumam, un pašvaldībai nav savu tiesu vai savu krimināltiesību. Pašvaldību skaitu, robežas un kompetenci nosaka likums, un tās var mainīt Saeima, kā tas notika administratīvi teritoriālajā reformā. Amerikā štata robežas un pilnvaras šādā kārtībā mainīt nevar, jo tās aizsargā konstitūcija.

Praktiski tas maina arī to, pie kā vērsties. Amerikānis ar vietēju problēmu raksta savam štata senatoram vai kongresmenim, un viņu birojiem ir izveidota palīdzības prakse. Latvijā parasti efektīvāk ir vērsties pašvaldības domē vai attiecīgajā iestādē, bet Saeimas deputātam vai komisijai raksta tad, ja jautājums prasa likuma grozījumus. Saeimas komisiju sēžu pieteikumi, kolektīvie iesniegumi un publiskās apspriešanas ir reāli līdzdalības ceļi.

Kāpēc sajaukšana ir tik izplatīta

Vainojams ir tulkojums. Angļu „state“ latviski mēdz tikt tulkots gan kā „valsts“, gan kā „štats“, un tieši no šejienes rodas mulsinošie teikumi par „valsts senatoriem“. Pareizāk ir runāt par štata senatoru un federālo senatoru.

Tāpat vārdu „kongress“ Latvijā mēdz lietot kā parlamenta sinonīmu, kaut ASV tas apzīmē konkrētu iestādi ar divām palātām. Latvijā šā vārda vietā vienmēr ir Saeima.

Kā to izmantot, lasot ziņas

Lasot amerikāņu ziņas, noder trīs jautājumi: kurā līmenī notikums notiek, kura institūcija lemj un vai lēmums ir saistošs visā valstī vai tikai vienā štatā. Ļoti bieži izrādās, ka virsraksts par „aizliegumu Amerikā“ patiesībā apraksta viena štata likumu.

Latvijas kontekstā tas pats jautājums skan citādi: vai lēmumu pieņēmusi Saeima, Ministru kabinets, ministrija vai pašvaldība. No tā atkarīgs gan lēmuma spēks, gan apstrīdēšanas kārtība.

Vēl viena noderīga atšķirība ir valdības veidošana. ASV prezidentu ievēlē atsevišķi no Kongresa, un viņš nav atkarīgs no parlamenta uzticības, tāpēc prezidents un Kongresa vairākums mēdz būt no pretējām partijām. Latvijā Ministru kabinets pastāv tikai tik ilgi, kamēr tam uzticas Saeima, un Valsts prezidentu ievēlē pati Saeima. Tas izskaidro, kāpēc valdības krišana Latvijā ir parasta politiska procedūra, bet Amerikā līdzīga mehānisma nav vispār.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Savienotās Valstis Sadaļas jautājumi ar burtu A Ziņot par neprecizitāti