Kāpēc ASV vēlēšanas vienmēr notiek otrdienās?

Vienota vēlēšanu diena ASV tika noteikta ar 1845. gadā pieņemtu federālu likumu. Līdz tam štati balsoja dažādos datumos vairāku nedēļu garumā, kas radīja gan organizatorisku haosu, gan iespēju vēlākajiem štatiem pielāgoties jau zināmajiem rezultātiem. Novembris tika izvēlēts tāpēc, ka ražas novākšana bija beigusies, bet ziemas ceļi vēl nebija neizbraucami, un tas lauksaimnieciskā sabiedrībā bija vienīgais ērtais logs.

Konkrēti otrdiena izriet no nedēļas ritma. Svētdiena bija dievkalpojuma diena, kurā ceļot nepieklājās, un daudziem vēlētājiem brauciens līdz apriņķa centram aizņēma veselu dienu. Ja izbrauca pirmdien, otrdien varēja nobalsot un paspēt mājās pirms trešdienas, kas daudzviet bija tirgus diena. Savukārt nosacījums par otrdienu pēc pirmās pirmdienas nodrošina, ka vēlēšanas nekad nesakrīt ar 1. novembri, kas bija gan baznīcas svētki, gan diena, kad tirgotāji kārtoja iepriekšējā mēneša grāmatvedību.

Šodien šie argumenti vairs nav aktuāli, un ASV par vēlēšanu dienu regulāri diskutē. Darba dienā balsošana daļai strādājošo ir apgrūtinoša, rindas iecirkņos var būt garas, un tāpēc arvien vairāk štatu paplašina iepriekšējo balsošanu un balsošanu pa pastu. Federālo likumu par vēlēšanu dienu tomēr mainīt nav izdevies, tāpēc mainās nevis diena, bet gan veidi, kā nobalsot pirms tās. Vēl viena atšķirība ir pati vēlēšanu sistēma. ASV prezidentu ievēlē nevis tiešā tautas balsojumā, bet ar elektoru koledžas starpniecību, kurā katram štatam ir noteikts elektoru skaits, un vairumā štatu uzvarētājs iegūst visas štata balsis. Latvijā Saeimu ievēlē proporcionāli pa vēlēšanu apgabaliem, vēlētājs balso par saraksta kandidātiem un var tiem likt plusu vai svītrot vārdu, bet Valsts prezidentu ievēlē Saeima, nevis tauta.

Latvijā risinājums ir cits. Saeimas vēlēšanas notiek oktobra sestdienā, bet pašvaldību domju vēlēšanas jūnija sestdienā, un sestdiena izvēlēta tieši tāpēc, lai balsošana neatdurtos pret darba laiku. Vēlēšanu norisi organizē Centrālā vēlēšanu komisija kopā ar pašvaldību un iecirkņu komisijām, un tieši Centrālās vēlēšanu komisijas publicētā informācija ir vienīgā, uz kuru vērts paļauties par iecirkņu darba laikiem un kārtību.

Latvijas vēlētājam praktiski svarīgākais jauninājums ir vienotais elektroniskais vēlētāju reģistrs. Tas nozīmē, ka vēlētājs vairs nav piesaistīts vienam konkrētam iecirknim pēc deklarētās dzīvesvietas un var balsot jebkurā iecirknī valstī, jo dati par balsošanas faktu tiek reģistrēti tiešsaistē. Līdzi jāņem derīga pase vai personas apliecība, jo bez personu apliecinoša dokumenta nobalsot nav iespējams.

Pastāv arī iespējas nobalsot pirms vēlēšanu dienas vai ārpus iecirkņa. Noteiktās dienās pirms vēlēšanām darbojas iepriekšējā balsošana, personas, kuras veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties, var pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā, bet ārvalstīs dzīvojošie var balsot Latvijas vēstniecībās un konsulātos vai pa pastu. Katram no šiem veidiem ir savs pieteikšanās termiņš, un tos publicē Centrālā vēlēšanu komisija pirms katrām vēlēšanām.