Ko dara ASV veterānu lietu sekretārs un kā ir Latvijā

ASV par veterānu uzskata ikvienu, kurš ir dienējis bruņotajos spēkos un atvaļināts ar noteiktiem nosacījumiem, neatkarīgi no tā, vai viņš ir bijis karā. Tāpēc veterānu ir miljoni, un statuss pats par sevi neko neliecina par kaujas pieredzi. Konkrēto pabalstu apjomu nosaka dienesta ilgums, laiks, kad notika dienests, un veselības traucējumu saistība ar dienestu.

Latviešu valodā vārds „veterāns“ sarunvalodā parasti nozīmē kara dalībnieku, turklāt tam piemīt padomju laika slānis, kur tas apzīmēja tikai vienas puses bijušos karavīrus. Tāpēc, tulkojot amerikāņu tekstus, „veterāns“ bieži jāatšifrē kā „bijušais karavīrs“, citādi lasītājs saprot ko citu. Pārbaudes jautājums ir vienkāršs: vai runa ir par dienesta faktu vai par dalību konkrētā karā.

Ja cilvēks, kas dzīvo Latvijā, ir dienējis ASV bruņotajos spēkos, un tādu diasporā ir, ar viņa pabalstiem Latvijas iestādes nedara neko. Visi jautājumi par maksājumiem un dokumentiem risināmi ar ASV Veterānu lietu departamentu, un praktiskais starpnieks ir ASV vēstniecība. Nevienai Latvijas iestādei nav pilnvaru šos jautājumus kārtot vai apstrīdēt.

Pretējā virzienā tas pats: ASV noteikumi neuzliek pienākumus Latvijas darba devējiem un neveido tiesības Latvijas karavīram. Latvijā atbalsta apjomu nosaka Latvijas tiesību akti, un par to, vai valstij vajadzīgs atsevišķs veterāna statuss un ar to saistītas garantijas, laiku pa laikam notiek publiska diskusija.

Dienesta laikā gūtu veselības traucējumu atzīšana un ar to saistītās garantijas ir joma, kurā atbilde vienmēr atkarīga no dokumentiem. Latvijā to vērtē noteiktā kārtībā, iesaistot ārstu komisijas, un lēmums balstās uz dienesta un medicīniskajiem ierakstiem, nevis uz pašsajūtas aprakstu. Ja ir strīds par cēloņsakarību starp dienestu un veselības stāvokli, vajadzīgs jurists, kas strādā ar administratīvo procesu, un ārsts, kurš spēj sagatavot atzinumu; pašam sarakste ar iestādi šādos gadījumos reti dod rezultātu.