TJG Online
Savienotās Valstis

Ko dara ASV viceprezidents un kas viņam atbilst Latvijā

Īsā atbilde

ASV konstitūcija viceprezidentam uzliek tikai divus pienākumus: pārņemt prezidenta amatu, ja tas atbrīvojas, un vadīt Senāta sēdes, balsojot vienīgi tad, ja balsis sadalās līdzīgi. Viss pārējais ir tas, ko prezidents nolemj viņam uzticēt. Latvijā šāda amata nav: Valsts prezidenta pienākumus viņa prombūtnē pilda Saeimas priekšsēdētājs.

Amata konstrukcija izskaidro, kāpēc viceprezidenti tik bieži šķiet neredzami. Viņiem nav pakļautas ministrijas, nav sava budžeta izpildvarā un nav pilnvaru dot rīkojumus valdības locekļiem. Vienlaikus prezidents viceprezidentu nevar atlaist, jo abi ir ievēlēti. No tā izriet neparasta attiecību dinamika: viceprezidenta reālā ietekme ir tieši tik liela, cik liela ir prezidenta uzticēšanās, bet amats pats par sevi ir drošs.

Senāta priekšsēdētāja loma mūsdienās ir galvenokārt formāla, un ikdienā sēdes vada pagaidu priekšsēdētājs no vairākuma frakcijas. Tomēr izšķirošās balss tiesības nav simboliskas. Ja Senāts sadalās uz pusēm, viceprezidents izšķir balsojumu, un pie šauras vairākuma pārsvara tas vienā sasaukumā var notikt daudzkārt. Viceprezidents arī vada abu palātu kopsēdi, kurā oficiāli saskaita vēlētāju kolēģijas balsis; šo kārtību nosaka konstitūcijas divpadsmitais grozījums.

Amata pēctecības un aizvietošanas jautājumus regulē divdesmit piektais grozījums, kas pieņemts pēc Džona Kenedija slepkavības. Tas skaidri nosaka, ka pēc prezidenta nāves vai atkāpšanās viceprezidents kļūst par prezidentu, nevis pilda pienākumus. Tas arī paredz kārtību, kā aizpildīt viceprezidenta vakanci ar abu Kongresa palātu apstiprinājumu, un kārtību, kādā viceprezidents kopā ar ministru kabineta vairākumu var paziņot, ka prezidents nespēj pildīt pienākumus.

Vēsturiski viceprezidents netika ievēlēts kopā ar prezidentu: amatu ieguva kandidāts, kurš vēlēšanās ieņēma otro vietu, un tas dažkārt piespieda sadarboties politiskiem pretiniekiem. Tieši šī problēma noveda pie divpadsmitā grozījuma, kas ieviesa atsevišķu balsojumu par prezidentu un viceprezidentu. Mūsdienās vēlētājs faktiski balso par pāri kopā, tāpēc partijas viceprezidenta kandidātu izvēlas, domājot par vēlēšanu ģeogrāfiju, vecuma vai pieredzes līdzsvaru un partijas iekšējo spārnu samierināšanu.

Kāpēc Latvijā nav viceprezidenta

Latvija ir parlamentāra republika, un valsts vadības funkcijas ir sadalītas. Valsts prezidentu ievēl Saeima, nevis tauta, un viņš pilda valsts galvas lomu; valdību vada Ministru prezidents. ASV abas lomas apvieno viena persona, tāpēc tur ir vajadzīgs skaidrs un nekavējošs aizvietotājs. Latvijā šāda vajadzība ir daudz mazāka, un Satversme paredz, ka Valsts prezidenta pienākumus viņa prombūtnē vai amata atbrīvošanās gadījumā pilda Saeimas priekšsēdētājs.

Ministru prezidenta biedrs, kas dažkārt tiek uzskatīts par tuvāko analogu, tāds nav. Tas ir valdības iekšējs amats, kas pastāv tikai tad, ja to paredz konkrētā valdības struktūra, un tas saistīts ar valdības, nevis valsts galvas funkcijām.

Ar ko šo amatu visbiežāk sajauc

Latvijas lasītājs viceprezidentu mēdz uztvert kā premjeram līdzīgu figūru, kas vada valdības ikdienu. Tā nav: ASV valdības ikdienu vada pats prezidents ar Baltā nama personāla vadītāja atbalstu, un šis amats nav ievēlēts. Pārbaudes jautājums ir vienkāršs: vai amatpersona ir ievēlēta kopā ar prezidentu. Ja jā, tas ir viceprezidents; ja iecelta un jebkurā brīdī atlaižama, tas ir personāla vadītājs vai kāds no ministriem.

Otrs pārpratums ir domāt, ka izšķirošo balsi Senātā var izmantot jebkurā jautājumā. Tur, kur nepieciešams kvalificēts vairākums, piemēram, starptautisku līgumu ratifikācijā, vienāda balsu sadalījuma situācija vienkārši nozīmē, ka priekšlikums nav atbalstīts.

Ko no tā ir vērts paturēt prātā

Viceprezidenta amats ir labs piemērs tam, ka konstitūcijas teksts un reālā vara var atšķirties. Divdesmitajā gadsimtā amata svars auga ne no jauniem grozījumiem, bet no prakses: pastāvīga piekļuve izlūkdatiem, dalība Nacionālās drošības padomē un regulāras tikšanās ar prezidentu. Tas nozīmē, ka atbilde uz jautājumu par viceprezidenta ietekmi vienmēr ir atkarīga no konkrētā prezidenta un konkrētā pāra attiecībām.

Latvijas lasītājam, kas seko ASV politikai, noderīgākais secinājums ir šāds: amerikāņu konstitucionālās normas neko nenosaka Latvijā, un tās nav izmantojamas kā arguments par Latvijas iekārtu. Salīdzinājums ir lietderīgs tikai tad, ja vispirms tiek ņemta vērā atšķirība starp prezidentālu un parlamentāru republiku.

Avoti