TJG Online
Savienotās Valstis

Kas ir ASV Vienlīdzīgu tiesību grozījums?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Vienlīdzīgu tiesību grozījums ir ASV konstitūcijas grozījuma projekts, kas noteiktu, ka tiesības nedrīkst ierobežot dzimuma dēļ. Tas pirmo reizi tika ierosināts 1923. gadā, Kongress to apstiprināja 1972. gadā, taču tā spēkā stāšanās joprojām ir strīda priekšmets.

ASV konstitūcijas grozīšana ir apzināti smags process. Grozījums jāapstiprina ar kvalificētu vairākumu abās Kongresa palātās un pēc tam jāratificē lielākajai daļai štatu likumdevēju. Tieši šī otrā daļa Vienlīdzīgu tiesību grozījumam izrādījās nepārvarama: pēc apstiprināšanas Kongresā 1972. gadā tam tika noteikts ratifikācijas termiņš, kurš vēlāk tika pagarināts, bet vajadzīgais štatu skaits noteiktajā laikā netika sasniegts.

Pēc gadu desmitiem process negaidīti atsākās: vairāki štati grozījumu ratificēja jau 21. gadsimtā, un formāli vajadzīgais skaits tika sasniegts. Tomēr juridiskais strīds palika neatrisināts divos jautājumos. Pirmais ir, vai termiņš, kas bija noteikts grozījuma pavadošajā tekstā, joprojām ir saistošs. Otrais ir, vai štats, kas savu ratifikāciju vēlāk atsauca, ir vai nav ieskaitāms. Šie jautājumi nav atrisināti līdz šai dienai.

Pretinieki jau 20. gadsimta otrajā pusē apgalvoja, ka grozījums atceltu sievietēm labvēlīgas normas, piemēram, atbrīvojumu no militārā dienesta vai īpašus noteikumus laulības šķiršanas lietās. Atbalstītāji norādīja, ka konstitūcijā trūkst tieša aizlieguma diskriminēt dzimuma dēļ, un tiesu prakse, kas šo robu aizpilda, var mainīties līdz ar tiesnešu sastāvu. Tieši šis arguments par nestabilitāti paliek galvenais arī mūsdienās.

Latvijā šāda debate nav notikusi, jo vienlīdzības princips ir ierakstīts Satversmē tieši: tās 91. pants nosaka, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Papildus tam darba attiecībās vienlīdzīgas attieksmes principu nosaka Darba likums, kas aizliedz atšķirīgu attieksmi, pieņemot darbā, nosakot darba apstākļus un samaksu.

Tikpat svarīgs ir Eiropas Savienības slānis. Vienlīdzīgas attieksmes prasības nostiprinātas Eiropas Savienības tiesībās, un to ievērošanu Latvijā uzrauga vairākas iestādes atkarībā no jomas. Praktiski tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājam nav jāgaida konstitūcijas grozījums: rīcības mehānisms jau pastāv, un jautājums drīzāk ir par to, cik labi cilvēki to pazīst un izmanto.

Kur vērsties Latvijā, ja notikusi diskriminācija

Pirmais solis ir fiksēt faktus: sarakste, darba sludinājuma teksts, liecinieki, darba samaksas dati. Otrais solis ir vērsties pie darba devēja rakstiski, jo bez rakstiska iesnieguma vēlāk grūti pierādīt, ka jautājums tika celts. Trešais solis ir sūdzība uzraugošajai iestādei: darba attiecību jautājumos tā ir Valsts darba inspekcija, bet plašākos cilvēktiesību jautājumos var vērsties pie tiesībsarga.

Tiesā celta prasība par diskrimināciju atšķiras no parasta strīda ar pierādīšanas pienākuma sadalījumu: ja persona norāda uz apstākļiem, kas liek domāt par atšķirīgu attieksmi, darba devējam ir jāpierāda, ka atšķirīgai attieksmei bijis objektīvs pamats. Šādās lietās advokāta palīdzība ir vērtīga jau no paša sākuma, jo svarīgi ir tieši pierādījumi.

Kā atšķirt vienlīdzību no vienādas attieksmes

Vienlīdzība nenozīmē, ka visiem jāpiemēro burtiski viens un tas pats. Tiesiskajā domāšanā vienādos apstākļos attieksmei jābūt vienādai, bet atšķirīgos apstākļos atšķirīga attieksme var būt pamatota, ja tai ir leģitīms mērķis un tā ir samērīga. Tieši šis izvērtējums ir strīdīgo lietu kodols.

Tāpēc publiskajā diskusijā bieži sastopamais arguments, ka vienlīdzība atceltu visas atšķirības, juridiski nav precīzs. Jautājums vienmēr ir par to, vai atšķirībai ir objektīvs pamatojums, un atbildi uz to sniedz tiesa konkrētā lietā, ņemot vērā arī Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi.

Ar ko šo grozījumu visbiežāk sajauc

Šo grozījumu mēdz sajaukt ar citiem ASV konstitūcijas grozījumiem. Balsstiesības sievietēm nodrošināja 1920. gadā ratificēts grozījums, un vienlīdzīgas aizsardzības principu, uz kuru balstās daudzas tiesu lietas, satur pēc pilsoņu kara pieņemtais grozījums. Vienlīdzīgu tiesību grozījums atšķiras ar to, ka tas dzimuma jautājumu izteiktu tieši un vispārīgi, nevis ar tiesu iztulkojuma palīdzību.

Latvijas lasītājam praktiskā atziņa ir vienkārša. Tiesību esamība tekstā un to īstenošana dzīvē nav viens un tas pats: Latvijā vienlīdzības norma ir Satversmē jau sen, bet strīdi par darba samaksas atšķirībām un par attieksmi pieņemšanā darbā turpinās. Tieši tāpēc svarīgi ir zināt, kur vērsties un kādi pierādījumi ir vajadzīgi.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Savienotās Valstis Sadaļas jautājumi ar burtu A Ziņot par neprecizitāti