Kā daudziem no mums visu laiku varēja būt aizdomas, visa pasaule patiešām ir sasvērusies 23.5 grādu leņķī. Tādu iemeslu dēļ, kuriem drīzumā vajadzētu kļūt acīmredzamiem, šī planētas sasvēršanās ir galvenais iemesls, kāpēc mēs piedzīvojam gadalaiku izmaiņas. Tas arī izskaidro, kāpēc daži Zemes iedzīvotāji kalendāros atzīmē tikai sezonālās izmaiņas, bet citiem ir jāsagatavojas vairākiem ekstremāliem laikapstākļiem. Gadalaiki mainās saules gaismas ietekmē Zemes virsmu dažādos leņķos, kad Zeme griežas ap sauli.
Tā kā Zeme ir sasvērta ap savu asi, ziemeļu un dienvidu pols katrs pavada laiku, kas ir vērsts pret sauli un prom no tās. Saules gaismas un siltuma enerģija vistiešākajā veidā iedarbojas uz planētas centrālo daļu, kas nozīmē, ka iedzīvotāji, kas dzīvo gar ekvatoriālo reģionu, gandrīz nemainās gadalaikā. Laikapstākļi gar Zemes ekvatoru gandrīz nepārtraukti ir karsti un vējaini, un tikai reizēm līst, lai atvieglotu. Šajos tropiskajos reģionos Zemes slīpumam ir maz vai nav nekādas ietekmes uz to gadalaikiem.
Tomēr citās pasaules daļās Zemes slīpumam un relatīvajam stāvoklim pret sauli ir daudz dziļāka ietekme. Pārsteidzoši, ka attālumam starp Zemi un sauli ir maza ietekme uz gadalaiku maiņu. Zeme atrodas vistālāk no saules jūlija mēnesī, kas ir viens no siltākajiem mēnešiem ziemeļu puslodē. Vissvarīgākais ir saules staru leņķis, kad tie sasniedz planētas virsmu. Kad Zeme ir noliekta prom no saules, stari ietriecas ziemeļu puslodē leņķī, kas nozīmē, ka siltumenerģija nav tik tieša. Tāpēc ziemeļu un dienvidu puslodē notiek gadalaiku maiņas, ziemeļos ir ziema, bet dienvidos vasara.
Tā kā Zeme turpina riņķot ap sauli, slīpuma leņķis tiek mainīts un notiek vēl viena gadalaiku maiņa. Gadalaiki, kas pazīstami kā pavasaris un rudens, ir pārejas fāzes, kad saules stari tiek fokusēti. Daudzus notikumus dabā, piemēram, jaunu augu parādīšanās pavasarī vai lapu nobiršanu rudenī, izraisa temperatūras izmaiņas vai pieejamā dienasgaisma, jo saules enerģija kļūst izkliedētāka. Gadalaiku maiņa ir arī piemērs dabas saglabāšanas likumam. Dzimšanas, dzīvības, sairšanas un nāves cikls palīdz uzturēt planētu pareizā līdzsvarā, nevis piespiež dzīvniekus un augus uzturēt pastāvīgu un nogurdinošu dzīves ritmu.