Kāpēc Viskonsinu sauc par āpšu štatu?

Stāsts sākas 1820. un 1830. gados Viskonsinas dienvidrietumos, kur atklāja bagātīgus svina rūdas atradnes. Uz turieni devās raktuvju strādnieki, daudzi sezonāli un bez ģimenēm. Tā vietā, lai celtu mājas, viņi bieži pārziemoja pazemes mītnēs, kas izraktas nogāzēs pie raktuvju ejām. Kaimiņi tos salīdzināja ar āpšiem, kuri arī rok alas un tajās pārlaiž auksto laiku, un angliskais apzīmējums „badgers" palika.

Blakus pastāv otrs, kontrastējošs apzīmējums. Kalnračus, kuri pavasarī ieradās no dienvidiem pa Misisipi un rudenī devās atpakaļ, sauca par „suslikiem", jo tie, tāpat kā šie grauzēji, parādījās tikai siltajā sezonā. Salīdzinājums ar āpsi tātad apzīmēja tos, kuri palika uz vietas visu gadu, un tam bija pozitīva, izturības nokrāsa. Tieši tāpēc vietējie to pieņēma kā savu, nevis uztvēra kā apvainojumu.

Vēsturiskais konteksts palīdz saprast, kāpēc svins tolaik bija tik nozīmīgs. To izmantoja munīcijas, krāsu un ūdensvadu izgatavošanā, un raktuvju apkaime piesaistīja iedzīvotājus vēl pirms Viskonsina 1848. gadā kļuva par štatu. Tātad iesauka ir vecāka par pašu štatu: tā radās teritorijas laikā un tikai vēlāk kļuva par visa štata pašapzīmējumu. Līdzīgi ir ar daudzām amerikāņu štatu iesaukām, kuras saistītas ar konkrētu saimniecisku darbību, nevis ar dabu vai ģeogrāfiju.

No ikdienas iesaukas tas pārtapa oficiālā simbolikā. Amerikas āpsis kļuva par štata dzīvnieku, āpsis parādās štata simbolikā un vēsturiskajos zīmogos, bet plašākai publikai tas pazīstams kā Viskonsinas universitātes sporta komandu talismans. Uz štata automašīnu numura zīmēm gan biežāk redzams cits sauklis, kas norāda uz piensaimniecību, jo Viskonsina ir viens no lielākajiem piena un siera ražotājiem Amerikas Savienotajās Valstīs.

Latvijas lasītājam noder viens skaidrojums par ASV uzbūvi. Katram štatam ir savs simbolu kopums: dzīvnieks, putns, zieds, koks, dažkārt pat fosilija vai deja, un tos apstiprina štata likumdevējs. Iesaukas turpretī parasti nav noteiktas tiesību aktos vispār, tās rodas sarunvalodā un tūrisma mārketingā, un tāpēc vienam štatam vienlaikus var būt vairākas iesaukas. Neviena no tām nav juridiski saistoša un nav uzskatāma par valsts simbolu tādā nozīmē, kā to saprotam Latvijā.

Latvijā simbolu sistēma ir citāda. Valsts simboli, karogs, ģerbonis un himna, ir noteikti Satversmē un atsevišķos likumos, un to lietošanai ir stingri noteikumi. Tādi neformāli nacionālie simboli kā pīpene, ozols un liepa vai baltā cielava ir plaši atzīti un tiek lietoti izglītībā un kultūrā, taču tiem nav tāda paša tiesiskā statusa kā karogam. Reģionu un pilsētu iesaukas, piemēram, Latgales dēvēšana par zilo ezeru zemi, darbojas gluži tāpat kā amerikāņu štatu iesaukas: kā identitātes un tūrisma valoda.