TJG Online
Savienotās Valstis

Kas ir Viskonsinas štata koks un vai Latvijā ir savs?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Viskonsinas štata koks ir cukurkļava (Acer saccharum), oficiāli apstiprināta 1949. gadā pēc tam, kad par to divreiz nobalsoja štata skolēni. Latvijā līdzīga oficiāla „valsts koka" nav: ozols un liepa ir kultūras simboli, ko neviens likums par simboliem nepadara.

ASV katram štatam ir gara oficiālo simbolu virkne: koks, putns, zieds, akmens, pat deja. Tos apstiprina štata likumdevējs ar atsevišķu lēmumu, un ierosinājumi bieži nāk no skolām vai dārzkopju biedrībām. Viskonsinā izvēles process notika divos posmos, 19. gadsimta beigās un pēc tam 20. gadsimta vidū, un abas reizes skolēnu balsojumā uzvarēja cukurkļava.

Cukurkļava nav Viskonsinas ekskluzīvs simbols: to par savu koku izvēlējušies arī vairāki citi ziemeļaustrumu štati. Tās ekonomiskā nozīme ir kļavu sīrups un kvalitatīvi zāģmateriāli, un tieši sīrups nosaka sugas kultūras statusu.

Bieži atkārtots pārpratums ir, ka Kanādas karogā attēlota tieši cukurkļavas lapa. Karoga lapa ir stilizēta un apzināti nepieder nevienai konkrētai sugai; tai ir vienpadsmit zari, kas botāniski neatbilst nekam.

Sīrupa ražošanas loģika ir vienkārša: agrā pavasarī, kad naktis ir zem nulles un dienas virs tās, koku urbj un savāc sulu, kas pēc tam tiek ilgi iztvaicēta. Attiecība ir krasi nelabvēlīga, un tieši tāpēc īsts kļavu sīrups ir dārgs, bet veikalu plauktos plaši pārdod cukura sīrupu ar aromatizētāju.

Kāpēc Latvijā kļavu sīrupu netecina

Latvijā savvaļā aug parastā kļava (Acer platanoides), nevis cukurkļava, un tās sulas cukura saturs ir zemāks. Tehniski kļavu sulu Latvijā var tecināt un daži to dara, bet saimnieciski tas neatmaksājas: lai iegūtu nelielu daudzumu sīrupa, jāiztvaicē ļoti daudz sulas un jāpatērē daudz enerģijas.

Latviešu pavasara tradīcija tāpēc ir bērzu sula, nevis kļavu sīrups. Bērzu sula tiek dzerta svaiga vai raudzēta, un tās tecināšanai savā mežā papildu atļaujas nevajag, taču svešā mežā bez īpašnieka ziņas to darīt nedrīkst.

Tas ir labs piemērs tam, kāpēc nacionālie augu simboli ir vietēji: tie aug no saimnieciskās prakses, nevis no izvēles.

Kas Latvijā ir un kas nav oficiāls simbols

Ar likumu Latvijā ir noteikti valsts karogs, ģerbonis un himna, un to lietošanas kārtība ir precīzi reglamentēta. Koks, zieds vai putns šādā likumu līmenī noteikts nav.

Sabiedrībā par nacionālajiem simboliem tiek uzskatīti ozols un liepa, kā arī baltā cielava kā nacionālais putns un pīpene kā nacionālais zieds. Šie apzīmējumi ir nostiprinājušies tradīcijā un atsevišķu organizāciju lēmumos, bet tie nav valsts simboli juridiskā nozīmē. Šo atšķirību ir vērts zināt, pirms to raksta skolas referātā kā faktu par likumu.

Vienkāršs tests, kā atšķirt: ja simbolam ir savs likums un noteikta lietošanas kārtība, tas ir valsts simbols. Ja par to var strīdēties un dažādi avoti sauc dažādas sugas, tas ir kultūras simbols.

Praktiskā puse, par kuru enciklopēdijā nerakstīs

Latvijā koka statuss var mainīties ar tā izmēru. Sasniedzot noteiktus apkārtmēra vai augstuma parametrus, koks kļūst par dižkoku un ir īpaši aizsargājams dabas piemineklis. Konkrētie parametri katrai sugai ir noteikti Ministru kabineta noteikumos, un aizsardzība rodas automātiski, bez atsevišķa lēmuma.

Praktiskās sekas ir tiešas: tāda koka nociršana vai pat vainaga būtiska apzāģēšana bez saskaņošanas ir pārkāpums, par kuru draud sods un zaudējumu atlīdzība. Pirms zāģēt vecu ozolu vai liepu savā īpašumā, parametrus jāpārbauda un jāsazinās ar pašvaldību un Dabas aizsardzības pārvaldi.

Pilsētā papildus darbojas pašvaldības saistošie noteikumi par apstādījumu aizsardzību, un tie var prasīt atļauju arī tādam kokam, kas dižkoka izmēru nesasniedz. Kārtība atšķiras pa pašvaldībām, tāpēc vienas pilsētas pieredzi uz citu pārnest nevar.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Savienotās Valstis Sadaļas jautājumi ar burtu V Ziņot par neprecizitāti