TJG Online
Bizness un ekonomika

Kas attēlots uz Latvijas eiro monētām?

Īsā atbilde

Latvijas eiro monētu nacionālajā pusē ir trīs motīvi: mazais valsts ģerbonis uz 1, 2 un 5 centiem, lielais valsts ģerbonis uz 10, 20 un 50 centiem, bet uz 1 un 2 eiro monētām redzams tautumeitas profils.

Katrai eiro monētai ir divas puses. Kopējā puse ar nominālu un Eiropas attēlu ir vienāda visā eiro zonā, savukārt nacionālo pusi katra dalībvalsts noformē pati. Tieši tāpēc jūsu makā vienlaikus var būt Latvijā, Vācijā un Grieķijā kaltas monētas: tās visas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis visā eiro zonā neatkarīgi no izdevējvalsts, un tirgotājs nedrīkst atteikties pieņemt monētu tāpēc, ka tās otrā puse izskatās sveša. Latvija eiro ieviesa 2014. gada 1. janvārī.

Tautumeitas attēls uz 1 un 2 eiro monētām nav jauns zīmējums. Tas pārņemts no starpkaru perioda piecu latu monētas, ko veidoja mākslinieks Rihards Zariņš un ko sarunvalodā joprojām dēvē par Mildu. Izvēle bija apzināta: jaunā valūta ieguva redzamu saikni ar neatkarīgās Latvijas naudu, kas bija apgrozībā pirms okupācijas. Uz divu eiro monētas malas ir uzraksts „DIEVS SVĒTĪ LATVIJU“, un tā ir vienkāršākā pazīme, pēc kuras atšķirt Latvijas divnieku no citas valsts monētas.

Divi dažādi ģerboņi uz centu monētām nav mākslinieka kaprīze. Latvijas valsts ģerbonim ir vairāki veidi, un to lietojumu nosaka atsevišķs likums: mazo ģerboni lieto vienkāršākos gadījumos, papildināto un lielo ģerboni svinīgākos. Monētu rindā šī hierarhija ir pārnesta uz nominālu, tāpēc sīkajos centos redzams mazais ģerbonis, bet lielākajos centos lielais ģerbonis ar lauvu un grifu.

Apgrozības monētas ir tikai daļa no Latvijā izlaistās naudas. Latvijas Banka izdod arī piemiņas divu eiro monētas, kas ir domātas apgrozībai un ar kurām var norēķināties veikalā, un kolekcijas monētas, kuras kaltas no sudraba vai zelta un kuru tirgus cena ar nominālu nav saistīta. Kolekcijas monētas pērk no Latvijas Bankas vai numismātikas tirgotājiem, nevis saņem atlikumā pie kases.

Ja monēta šķiet neparasta, rīcības secība ir vienkārša. Vispirms pārbaudiet nominālu un malas uzrakstu, pēc tam salīdziniet attēlu ar Latvijas Bankas publicēto izlaisto monētu aprakstu, kurā norādīts arī izkalto monētu skaits. Nekādā gadījumā monētu netīriet: abrazīvi un skābe bojā virsmu, un tīrīta monēta kolekcionāru acīs zaudē vērtību. Vērtējumu par kolekcionāra cenu sniedz numismātikas tirgotāji, nevis banka, jo banka atbild par naudas apgrozību, nevis par tirgus cenām.

Kā atšķirt apgrozības monētu no kolekcijas monētas

Apgrozības monēta ir tā, ko saņemat atlikumā: standarta izmērs, standarta metāls un nomināls no viena centa līdz diviem eiro. Piemiņas divu eiro monēta ir tā pati apgrozības monēta ar citu nacionālo pusi, un to pieņem visur, kur pieņem parastu divnieku. Kolekcijas monētai parasti ir cits nomināls, cits metāls un cits izmērs, tā nāk iepakojumā ar sertifikātu, un praksē neviens kasieris to kā samaksu nepieņems.

Tieši šeit rodas biežākā kļūda. Cilvēki pieņem, ka jebkura neparasta monēta ir dārga, vai tieši otrādi, ka piemiņas divnieks ir tikai suvenīrs. Patiesībā apgrozības piemiņas monētas ir kaltas simtos tūkstošu vai miljonos eksemplāru un parasti maksā tieši tik, cik uz tām rakstīts, bet kolekcijas monētas cenu nosaka metāla svars, tirāža un saglabātības pakāpe. Latvijas Bankas publicētais monētas apraksts ar tirāžu ir pirmais, ar ko pārbaudīt sludinājumā solīto cenu.

Ko darīt ar bojātu vai aizdomīgu monētu

Saplaisājušas, deformētas vai ugunī bijušas eiro monētas nav jāizmet. Bojātu naudu maina Latvijas Banka, un aktuālo kārtību, kā arī skaidras naudas apkalpošanas vietas un laikus, tā publicē savā tīmekļa vietnē. Veikals un komercbanka bojātu monētu pieņemt var atteikties, un tas nav pārkāpums.

Ja rodas aizdomas par viltojumu, monētu nedrīkst laist tālāk apgrozībā. Aizdomīgu monētu vai banknoti nodod kredītiestādē vai policijā, un tā nonāk ekspertīzē. Par viltotu naudu atlīdzību nemaksā, tāpēc, pieņemot lielāku skaidras naudas summu no nepazīstamas personas, naudu ir vērts pārbaudīt uzreiz, nevis pēc darījuma.

Avoti