Atomu laikmets attiecas uz laikmetu tūlīt pēc pirmās atombumbas uzspridzināšanas 1945. gadā, aptuveni 1960. gadu sākumā, kad entuziasms par kodolenerģiju piedzīvoja lejupslīdi. Frāze “Atomu laikmets” ietver entuziasmu, ko daudzi juta pēc atomenerģijas un ieroču atklāšanas. Cilvēki jutās kā uz jauna civilizācijas laikmeta sliekšņa, kur viss tiks darbināts ar atomenerģiju, sākot no automašīnām līdz lidmašīnām, vilcieniem līdz mājām un raķešu kuģiem.
Tomēr draudošie atomu apokalipses draudi aukstā kara laikā kopā ar pāris kodolavārijām ātri mazināja entuziasmu par kodoltehnoloģiju. Neskatoties uz to, daudzi ir iebilduši, ka šobrīd tā atgriežas, lielā mērā kodolenerģijas kā primārā enerģijas avota pievilcības dēļ bez emisijām.
Sagaidāms, ka cilvēce pēc jauna enerģijas avota atklāšanas būs pakļauta tikai ķīmiskiem enerģijas avotiem visā mūsu vēsturē. Viens kilograms urāna, kas sadedzināts parastajā kodolreaktorā, saražo vairāk enerģijas nekā 200 barelu naftas. Zinātnieki prognozēja “enerģija ir pārāk lēta, lai mērītu” un utopisku sabiedrību. 1958. gadā Ford prezentēja savu ar kodolenerģiju darbināmo konceptauto Ford Nucleon. Aizsardzības departaments projektā Plutons izveidoja virsskaņas zema augstuma kodolraķeti. Apkārt mētājās dažādi ar kodolenerģiju darbināmu lidmašīnu modeļi.
Tas, kas izraisīja atomu laikmeta sabrukumu, bija ne tikai kodolkara rēgs, bet arī patiesie izaicinājumi un kodolenerģijas kapitāla izmaksas. Atomelektrostacijām ir nepieciešami stipri ekranēti reaktoru tvertnes un ārkārtīgi sarežģītas drošības iekārtas, ko darbina kompetents personāls (neskatoties uz Simpsoniem). Lai gan mēs šodien gūstam progresu izmaksu samazināšanā, kopš pirmā kodolreaktora ir pagājuši jau vairāk nekā 50 gadi, un vēl ir daudz darāmā. Piemēram, nākotnes kodolreaktori, kuru pamatā ir torijs, nevis urāns, neradītu sabrukšanas vai izplatīšanas risku.
Atomu laikmetam bija viens veiksmīgs mantojums – ASV flotes ar kodolenerģiju darbināmu gaisa kuģu pārvadātāju un zemūdeņu flote. Tie ir Amerikas Savienoto Valstu kodolieroču trumpis līdz pat šai dienai, kas ne tikai var tikt darbināts ar kodolenerģiju, bet arī zemūdenes gadījumā, ja rodas vajadzība, to var veikt masveida iznīcināšanai.