Kas bija Gērnikas bombardēšana?

Gērnika atrodas Basku zemes kultūras centrā, reģionā, kas stiepjas visā Spānijas ziemeļos un daļā Dienvidfrancijas. 1930. gadu Spānijas pilsoņu kara laikā pilsēta lielā mērā nebija iesaistīta karā, lai gan tuvumā noteikti atradās basku karaspēks, kā arī republikāņu spēki, kas mēģināja atņemt kontroli pār Spāniju no Franko un viņa nacionālistu karaspēka.

Pilsēta kļuva par militāru mērķi, jo nacionālisti to uzskatīja par pieturas punktu iebrukumam blakus esošajā Bilbao pilsētā. Viņi neapšaubāmi arī gribēja iegūt kontroli pār Gērniku kā dominējošu taktiku, jo trieciens basku kultūras centrā būtu iedragājis basku morāli. 1937. gada aprīlī Spānijas valdība sadarbojās ar Vācijas un Itālijas militārajiem pārstāvjiem, lai koordinētu uzlidojumu pilsētai, kura mērķis bija to iznīcināt.

Gērnikas bombardēšana notika pirmdien, tradicionālajā tirgus dienā, un vēsturnieki uzskata, ka šī diena, iespējams, tika apzināti izvēlēta, lai palielinātu upuru skaitu. Vairāki lidmašīnu viļņi bija iesaistīti Gērnikas bombardēšanā, pārklājot pilsētu ar bumbām un nopļaujot civiliedzīvotājus, kuri mēģināja bēgt. Bombardēšanas beigās tika iznīcināta gandrīz visa pilsēta, un gruvešos tika aprakti neskaitāmi daudz mirušo; aplēses svārstās no 300 līdz 1,500 mirušajiem, tāpēc ir grūti iegūt precīzu priekšstatu par bojāgājušo skaitu.

Pagāja vairākas dienas, līdz ziņas par Gērnikas bombardēšanu sasniedza ārpasauli, un, kad tā nonāca, pasaule bija kolektīvi šausmās un noraizējusies. Vācijai nebija paredzēts būt gaisa spēkiem, nemaz nerunājot par militārajiem spēkiem, un skaidri pierādījumi par Vācijas iesaistīšanos bombardēšanā liecināja, ka Vācijas valdība kaut ko plāno. Gērnikas bombardēšana bija arī viens no pirmajiem gaisa uzlidojumiem vēsturē, kurā gāja bojā masveida civiliedzīvotāji, satraucot gan aculieciniekus, gan komentētājus par iesaistīto militārpersonu brutalitāti.

Gērnikas bombardēšana iemūžināta slavenajā Pikaso gleznā “Gernika”, kas plaši reproducēta visā pasaulē. 1999. gadā Vācijas valdība oficiāli atvainojās basku tautai par viņu līdzdalību sprādzienā, paužot nožēlu par to, kas būtībā bija jaunizveidotās Luftwaffe izmēģinājuma brauciens.