TJG Online
Vēsture un valdība

Kas bija Spānijas un ASV karš 1898. gadā?

Īsā atbilde

Tas bija īss 1898. gada karš starp ASV un Spāniju par Kubu, kas beidzās ar Spānijas sakāvi un tās pēdējo aizjūras valdījumu zaudēšanu. Ar šo karu ASV pirmo reizi ieguva teritorijas ārpus Ziemeļamerikas un kļuva par lielvaru ar koloniāliem valdījumiem.

Konflikta cēlonis bija Kuba, kas 19. gadsimta beigās vēl bija Spānijas kolonija un kur atkārtoti uzliesmoja neatkarības sacelšanās. Spānijas armijas izmantotās apspiešanas metodes, tostarp civiliedzīvotāju pārvietošana uz nometnēm, ASV presē tika aprakstītas ļoti spilgti. Tolaik populārā sensāciju prese, ko dēvē par dzelteno presi, mērķtiecīgi kurināja sabiedrības noskaņojumu, un politiķiem kļuva grūti palikt malā.

Tiešais iemesls bija ASV kara kuģa „Maine“ sprādziens Havanas ostā 1898. gada februārī, kurā gāja bojā liela daļa apkalpes. Sprādziena cēlonis nekad nav ticis pierādīts, un vēlākie tehniskie pētījumi pieļauj arī iekšēju nelaimes gadījumu, taču tobrīd vaina tika uzvelta Spānijai. Sauklis ar aicinājumu atcerēties „Maine“ kļuva par kara pieteikuma emocionālo pamatu, un pavasarī ASV iesaistījās karā.

Militāri karš bija nevienlīdzīgs un ilga tikai dažus mēnešus. ASV flote sakāva Spānijas eskadru Manilas līcī Filipīnās un vēlāk pie Santjago de Kubas, bet sauszemes kaujās Kubā spāņu pretestība tika salauzta samērā ātri. Lielāko daļu upuru abās pusēs prasīja nevis kaujas, bet slimības, jo īpaši tropu infekcijas un nepiemērota sanitārija.

Karš izcēla vairākas politiskās karjeras. Slavenākā no tām ir Teodora Rūzvelta karjera: viņš atstāja amatu jūras spēku pārvaldē, izveidoja brīvprātīgo kavalērijas pulku un ieguva kara varoņa slavu, kas dažus gadus vēlāk viņu aizveda līdz prezidenta amatam. ASV armija turpretī no šīs kampaņas izvilka nepatīkamu mācību par apgādes un medicīnas dienestu nespēju, un tam sekoja plaša bruņoto spēku pārkārtošana.

Miera līgums tika parakstīts Parīzē 1898. gada nogalē. Spānija atteicās no Kubas un nodeva ASV Puertoriko, Guamu un Filipīnas, par pēdējām saņemot naudas kompensāciju. Kuba formāli kļuva neatkarīga, taču ar nosacījumiem, kas ASV atstāja plašas iejaukšanās tiesības un jūras spēku bāzi Gvantanamo līcī. Filipīnās vietējie neatkarības spēki negaidīja jaunu kungu, un drīz sākās ilgs un asiņains Filipīnu un ASV karš.

Šā kara nozīme ir lielāka par pašu kaujas hroniku. ASV līdz tam sevi definēja kā valsti, kas neveido kolonijas, un pēc 1898. gada tai bija valdījumi vairākos okeānos. Sākās gadu desmitiem ilga iekšēja diskusija par to, vai republika drīkst pārvaldīt teritorijas, kuru iedzīvotājiem nav pilnu pilsoņu tiesību. Šīs diskusijas sekas jūtamas vēl šodien, piemēram, Puertoriko statusa jautājumā.

Kas tolaik notika Latvijā

1898. gadā Latvijas teritorija bija Krievijas impērijas sastāvā, sadalīta starp Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņu. Tā bija strauja rūpniecības izaugsmes un pilsētu augšanas desmitgade, kad Rīga kļuva par vienu no impērijas lielākajām ostām un rūpniecības centriem. Politiski tas bija Jaunās strāvas un pirmo latviešu sociāldemokrātisko ideju laiks, kas dažus gadus vēlāk izvērtās 1905. gada revolūcijā.

Tāpēc Spānijas un ASV kars latviešu presē bija ārzemju ziņa, nevis pārdzīvojums. Tomēr netieša saikne pastāv: tieši šajā laikā veidojās pasaules lielvaru izkārtojums, kas Pirmā pasaules kara beigās ļāva runāt par tautu pašnoteikšanos un radīja apstākļus Latvijas valsts dibināšanai.

Biežākās kļūdas, runājot par šo karu

Pirmā kļūda ir uzskatīt, ka Kuba pēc 1898. gada kļuva patiesi neatkarīga. Formāli jā, praksē tās ārpolitiku un finanses ilgus gadus noteica ASV, un tas ir viens no 20. gadsimta Kubas rūgtuma avotiem, ko vēlāk izmantoja Fidela Kastro režīms.

Otrā kļūda ir sajaukt šo karu ar Spānijas pilsoņu karu, kas notika 20. gadsimta 30. gados un bija pilnīgi cita rakstura iekšējs konflikts. Trešā kļūda ir uzskatīt sprādzienu uz „Maine“ par pierādītu Spānijas uzbrukumu. Vēsturnieki to uzskata par neatrisinātu jautājumu, un tas ir labs piemērs tam, kā nenoskaidrots notikums presē tiek pārvērsts par pārliecību.

Avoti