TJG Online
Izglītība un apmācība

Kas ietekmē tiesu darbinieku atalgojumu Latvijā?

Atjaunināts Publicēts 4 min lasīšana

Īsā atbilde

Tiesā strādājošo darbinieku algu nosaka nevis sarunas ar darba devēju, bet valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības regulējums: amata vieta amatu katalogā, mēnešalgu grupa, kvalifikācijas pakāpe un darba izpildes novērtējums. Tiesnešu atalgojumam ir atsevišķa kārtība, kas noteikta likumā „Par tiesu varu“. Tāpēc, salīdzinot piedāvājumus, jāskatās nevis uz sarunu iespējām, bet uz amata klasifikāciju.

Pamatprincips ir vienota sistēma visā valsts pārvaldē. Katru amatu klasificē amatu saimē un līmenī atkarībā no pienākumu sarežģītības un atbildības, un no tā izriet mēnešalgu grupa ar noteiktu diapazonu. Konkrēto algu šajā diapazonā ietekmē darbinieka kvalifikācijas pakāpe, ko piešķir, ņemot vērā pieredzi un iepriekšējo darba izpildes vērtējumu. Tāpēc divi tiesneša palīgi vienā un tajā pašā amatā var saņemt atšķirīgu algu, ja viens strādā pirmo gadu, bet otrs ir nostrādājis vairākus gadus ar augstu novērtējumu. Amatu katalogu un klasificēšanas kārtību apstiprina Ministru kabinets, un tā ir publiski pieejama.

Otrs faktors ir amata saturs un instance. Darbs Senātā vai apgabaltiesā parasti prasa augstāku juridisko sagatavotību un lielāku patstāvību nekā rajona tiesā, un tas atspoguļojas amata klasifikācijā. Nozīme ir arī papildu pienākumiem: aizvietošana, vairāku tiesnešu apkalpošana, darbs ar svešvalodu materiāliem vai specializācija sarežģītās lietu kategorijās var dot piemaksu. Atsevišķi rēķina samaksu par virsstundām un darbu ārpus normālā darba laika, ko tiesās rada sēžu grafiks un procesuālie termiņi.

Trešais faktors ir budžets. Tiesu sistēmas finansējumu apstiprina gadskārtējā valsts budžeta likumā, un no atlīdzībai piešķirtā apjoma ir atkarīgs, cik daudz līdzekļu paliek prēmijām un piemaksām. Tieši tāpēc atalgojuma pieaugumu nosaka nevis vienas tiesas priekšsēdētāja lēmums, bet valsts līmeņa lēmumi, un par to regulāri notiek diskusija starp Tieslietu ministriju, Tiesu administrāciju un Finanšu ministriju. Ja budžets pieņemts ar ierobežojumiem, tas skar visu sistēmu vienlaikus, nevis atsevišķas tiesas.

Tiesneša atalgojums jāskata atsevišķi. Tā aprēķina kārtība noteikta likumā un piesaistīta statistikas datiem par darba samaksu valstī, jo neatkarīgas tiesu varas gadījumā algu nedrīkst padarīt atkarīgu no izpildvaras ikgadējiem lēmumiem. Tas ir apzināts risinājums, kas mazina spiediena iespējas uz tiesnesi. Faktiskos atalgojuma datus par valsts iestādēm publisko pašas iestādes, bet vidējo darba samaksu tautsaimniecībā un publiskajā sektorā publicē Centrālā statistikas pārvalde.

Praktiski tas nozīmē, ka pirms pieteikšanās vakancei ir vērts izdarīt trīs lietas. Pirmkārt, atrast sludinājumā norādīto amata saimi un līmeni un salīdzināt to ar amatu katalogu, lai saprastu, kādā mēnešalgu grupā amats ietilpst. Otrkārt, noskaidrot, kāda kvalifikācijas pakāpe tiek piešķirta, sākot darbu, un kas nepieciešams nākamajai. Treškārt, pajautāt, cik bieži amatā faktiski rodas virsstundas, jo tiesas darba ritms ir atkarīgs no sēžu plūsmas.

Kur pārbaudīt konkrētus skaitļus

Valsts iestādēm ir pienākums savās tīmekļvietnēs publicēt informāciju par amatpersonu un darbinieku atlīdzību, tāpēc aktuālākos datus par tiesām sniedz Tiesu administrācijas publiskotā informācija un iestāžu gada pārskati. Atlīdzības likums, amatu katalogs un likums „Par tiesu varu“ aktuālajā redakcijā pieejami vietnē likumi.lv. Publiskotie dati parasti attiecas uz iepriekšējo gadu, tāpēc tie rāda tendenci, nevis šodienas summu.

Vakanču sludinājumos parasti norāda mēnešalgu vai tās diapazonu pirms nodokļu nomaksas, tāpēc summa uz rokas būs mazāka. Aprēķinot neto algu, jāņem vērā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un piemērotā neapliekamā minimuma apmērs, un aktuālās likmes publicē Valsts ieņēmumu dienests. Ja sludinājumā norādīts diapazons, jaunam darbiniekam parasti piedāvā tā apakšējo daļu.

Ko rēķināt papildus mēnešalgai

Salīdzinot piedāvājumus, jāņem vērā arī atvaļinājuma pabalsts, veselības apdrošināšana, apmaksātas mācības un dalība profesionālās kvalifikācijas pasākumos, kas kopā veido būtisku daļu no atlīdzības. Nozīme ir arī darba vietas atrašanās vietai, jo ceļa izdevumi un laiks reāli maina ienākuma vērtību. Daļu no šiem labumiem piešķir tikai pēc pārbaudes laika, tāpēc to ir vērts noskaidrot iepriekš.

Otrs bieži neievērtēts faktors ir slodze. Amats ar formāli augstāku algu, bet pastāvīgām virsstundām un lielu lietu apjomu var izrādīties smagāks nekā mierīgāks amats zemākā mēnešalgu grupā. Par faktisko darba ritmu vislabāk pajautāt pašreizējiem darbiniekiem vai struktūrvienības vadītājam.

Kā veidojas karjeras ceļš tiesā

Tipiskais ceļš sākas ar tiesas sēžu sekretāra amatu, kur iegūst izpratni par procesu un dokumentu apriti. Nākamais solis parasti ir tiesneša palīgs, kas jau prasa augstāko juridisko izglītību un patstāvīgu darbu ar lietas materiāliem un nolēmumu projektiem. Katrs solis maina amata klasifikāciju un līdz ar to arī mēnešalgu grupu.

Lai kļūtu par tiesnesi, ar pieredzi tiesas kancelejā nepietiek: likums „Par tiesu varu“ nosaka prasības izglītībai, darba stāžam juridiskajā specialitātē un tiesneša kvalifikācijas eksāmenam, kā arī atlases kārtību. Tāpēc tiem, kas plāno ilgtermiņa karjeru, jau sākumā ir vērts pārbaudīt konkrētās prasības likuma aktuālajā redakcijā, nevis paļauties uz kolēģu stāstīto. Paralēls ceļš ved caur darbu prokuratūrā, advokatūrā vai zinātnē, jo stāžu ieskaita arī citās juridiskās specialitātēs.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Izglītība un apmācība Sadaļas jautājumi ar burtu T Ziņot par neprecizitāti