Afrodīte (romiešu mitoloģijā Venēra) ir vislabāk pazīstama kā grieķu mīlestības dieviete, viena no divpadsmit dieviem, kas dzīvoja Olimpa kalnā. Patiesībā viņa ir ne tikai mīlestības dieviete, bet arī seksuālās vēlmes, erotikas un sievietes spēka dieviete. Dievietes izcelsme, iespējams, datēta ar semītu dievieti Ištaru vai Astarti, un viņas valdīšana Grieķijā, iespējams, sākās ar viņas pielūgšanu feniķiešu vidū.
Daudzi, kas pēta grieķu dievu un dieviešu rašanos, liek domāt, ka nomadu un iekarotāju ciltis mēdza atvest savu dievu vai dievieti uz kādu apgabalu un pēc tam izveidot attiecības starp savu dievu (parasti vētras vai laikapstākļu dievu) ar vietējo dievieti. Tas izskaidro Zeva daudzos ārlaulības sakarus ar vietējo māti vai ražas dievietēm. Afrodītes izcelsme ir nedaudz atšķirīga, jo viņa, visticamāk, bija centrālā dieviete, Ištara/Astarte pakāpeniski iekļāvās grieķu zinātnē.
Lai gan Zevs ir Olimpa kalna valdnieks, Afrodītes attiecības ar viņu ir kā tante. Kamēr Zevs bija Krona dēls, Afrodīte savdabīgā veidā ir Urāna meita. Tiek uzskatīts, ka viņa izcēlusies no putām jūrā, ko izraisīja Krona Urāna kastrācija. Tas viņu padara nedaudz pārāku vai vismaz līdzvērtīgu Zevu, bet viņa pakļaujas viņam vai arī viņai tiek piešķirta īpaša mīlestība, skaistums un erotika.
Tomēr viņa nevilcinās ignorēt savu laulību ar Hēfaistu, dievu melno kalēju un Zeva brāli. Patiesībā viņa ir konsekventi pieskaņota Āresam, un viņai ir pastāvīga dēka ar viņu. Vienā stāstā Hēfaists atklāj šo romānu un izveido slazdu, lai notvertu abus mīļākos, kas izdodas. Šķiet, ka visi dievi smejas par Afrodīti un Āru ļoti kompromitējošā stāvoklī.
Grieķu mitoloģijā Afrodīte bieži tiek uzskatīta par kaprīzu un viltīgu, iespējams, kā pati seksuālā mīlestība, kas nav īsti uzticama. Viņa ir Trojas kara cēlonis. Kad viņa sacenšas ar Hēru un Atēnu, lai tiktu nosaukta par godīgāko dievieti, pēc Parīzes vērtējuma, viņa apsola viņam pasaulē skaistākās sievietes mīlestību. Diemžēl šī sieviete ir Helēna, kura jau ir precējusies. Viņa pilda savu solījumu, kas nolemj Troju.
Jūs atradīsiet daudzus Afrodītes attēlus gan modernajā, gan senajā mākslā. Iespējams, ka atpazīstamākais no visiem ir Botičelli 15. gadsimta darbs “Venēras dzimšana”, kur dieviete tiek aplūkota kā kaila paceļamies no jūras uz atklātas atvāžamas. Daudzos mākslinieciskos attēlos, neatkarīgi no tā, vai tas ir gleznots, zīmēts vai veidots, Afrodīte ir attēlota bez apģērba. Kā tāda viņa pārstāv seksuālo brīvību un nekaunību, par ko viņa tika slavēta vai cenzēta.