Kas ir aizliegtās vielas?

Daudzos gadījumos vielas ir aizliegtas pēc grupas, nevis pēc atsevišķa nosaukuma. Piemēram, 2009.–10. gadā Nacionālā koledžu sporta asociācija (NCAA) aizliedza tādas vielas kā stimulanti, ielu narkotikas un antiestrogēni. Tika sniegts katras grupas izplatīto vielu saraksts. Tomēr organizācija skaidri norādīja, ka aizliegums attiecas uz jebkuru vielu, kas ķīmiski ir saistīta ar sarakstā iekļautajām vielām, un norādīja, ka personas būs atbildīgas par patēriņu pat tad, ja vielas nav īpaši nosauktas.

Vielu aizliegšanas jautājums ir izplatīts vieglatlētikā. Vielu aizliegšana parasti tiek veikta vairāku iemeslu dēļ. Vispirms dažas vielas tiek klasificētas kā veiktspēju uzlabojošas zāles. Tas nozīmē, ka šo narkotiku lietošana var palielināt cilvēka spējas tādā veidā, kas var būt negodīgi, ja viņš sacenšas ar kādu, kurš konkurē bez narkotikām. Ja šādos apstākļos tiek lietotas aizliegtās vielas, šo praksi parasti dēvē par dopingu un tā var kaitēt sportista karjerai.

Vēl viens iemesls, kāpēc daudzas vielas ir aizliegtas, ir tāpēc, ka tām ir zināmas negatīvas blakusparādības, īpaši, ja tās tiek lietotas ilgu laiku. Šādu vielu lietošanas aizliegšana ir kontroles mehānisms, kas paredzēts, lai nodrošinātu personu drošību. Šīs bažas ir redzamas ne tikai vieglatlētikā, bet arī sabiedrībā. Valdības iestādes, piemēram, Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), parasti aizliedz vielas kā līdzekli sabiedrības veselības un drošības aizsardzībai.

Viela, kas ir aizliegta, ne vienmēr ir nelikumīga. Piemēram, kultūrists var likumīgi iegādāties steroīdus. Tomēr steroīdu lietošana var būt pamats diskvalifikācijai no svara celšanas sacensībām. Tomēr ir daži gadījumi, kad aizliegtās vielas ir arī nelegālas. Ja tas tā ir, glabāšana, tirdzniecība un patēriņš parasti ir aizliegts.

Aizliegto vielu lietošanas regulēšanai un novēršanai parasti tiek piešķirta tik liela prioritāte, ka ir testi, kas paredzēti lietotāju noteikšanai. Tomēr aizliegto vielu lietošana ir izplatīta vieglatlētikā un sabiedrībā. Rezultātā daudzi cilvēki mēģina pielāgot metodes, lai pārspētu testus, vai likt testam, kuram vajadzētu uzrādīt pozitīvus rezultātus, uzrādīt negatīvus rezultātus.