Aizsargāts cilmes vietas nosaukums (ACVN) ir daļa no aizsargātā ģeogrāfiskā statusa sistēmas Eiropas Savienībā (ES). Šī sistēma ir izstrādāta, lai aizsargātu Eiropas pārtikas un dzērienu integritāti, rūpīgi regulējot noteiktu Eiropas produktu marķēšanu. Ja kaut kam tiek piešķirts ACVN, tas nozīmē, ka Eiropas tirgū šo marķējumu var marķēt tikai uz precēm, kas ražotas noteiktā apgabalā noteiktā veidā. Piemēram, šampanietim ir ACVN etiķete, kas nozīmē, ka tikai dzirkstošie vīni, kas ražoti noteiktā stilā Francijas šampanieša reģionā, var tikt marķēti kā “šampanietis”.
Papildus ACVN marķējumam Eiropas Savienība piedāvā arī aizsargāta ģeogrāfiskā indikatora (AĢIN) marķējumu un garantētās tradicionālās īpatnības (GTĪ) marķējumu. Šīs etiķetes tiek izmantotas nedaudz atšķirīgi no aizsargātajiem cilmes vietas nosaukumiem, taču tās visas ir izstrādātas, lai aizsargātu pārtikas produktus, kas ir unikāli konkrētos Eiropas reģionos, jo īpaši lauku apvidos.
Šīs sistēmas ideja ir tāda, ka Eiropā ir daudzas ļoti unikālas reģionālās pārtikas tradīcijas. Aizsargājot šos pārtikas produktus, Eiropas Savienība var nodrošināt, ka tiek saglabātas tradicionālās pārtikas ražošanas metodes. Valdība var arī mudināt cilvēkus palikt uz dzīvi lauku apvidos, nodrošinot ekonomisku stimulu tradicionālo pārtikas produktu ražošanai, un viņi var palielināt patērētāju uzticību, apliecinot, ka pārtikas produkti ar ACVN marķējumu tiek ražoti atbilstoši pamatstandartam.
Francijai, Itālijai un Spānijai ir sava ACVN sistēmas versija, un daudziem pārtikas produktiem, uz kuriem ir Appellation d’origine controlee, Denominazione di origine controllata vai Denominacion de Origen, ir arī aizsargāta cilmes vietas nosaukuma etiķete. ACVN etiķetes norāda, ka pārtikai jābūt pilnībā ražotai noteiktā reģionā un noteiktā veidā. Piemēram, siera etiķete var norādīt, ka siers ir jāgatavo noteiktā vietā no nepasterizēta piena, ko saražo konkrētas šķirnes liellopi, un ka tas jāārstē noteikta izmēra un formas veidnēs.
Eiropas Savienība ir mudinājusi citas valstis ievērot tās aizsargātos cilmes vietas nosaukumus, dažreiz līgumos un tirdzniecības nolīgumos iekļaujot ACVN marķējuma atzīšanu. Tomēr ne visas valstis to dara. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs daudzu pārtikas produktu nosaukumi, kuriem Eiropā ir aizsargāta cilmes vietas nosaukuma etiķete, tiek izmantoti kā sugas vārdi, piemēram, parmezāna siera gadījumā. Amerikāņu uzņēmumi ir cīnījušies par ACVN marķējuma atzīšanu, rūpējoties par to, lai patērētāji atpazīst pazīstamus pārtikas produktus. Savādi, bet Amerikas Savienotās Valstis ir piešķīrušas ģeogrāfisku aizsardzību vairākiem reģionālajiem Amerikas pārtikas produktiem, tāpēc Amerikas valdība skaidri atzīst nepieciešamību aizsargāt reģionālos ēdienus.