Akadēmiskā eseja ir raksts, kurā aplūkota akadēmiska problēma vai jautājums par tādām tēmām kā zinātne vai literatūra. Tas parasti atbilst pieņemtam tonim un mērķim, un tas parasti tiek rakstīts kā daļa no grāda vai kvalifikācijas iegūšanas. Akadēmiskās esejas ir formāli raksti, un tās parasti ir argumentācijas veidā ar īsu ievadu, punktu virkni, kas pievēršas jautājumam un veido loģisku argumentu, un secinājumu, lai sasaistītu darba saturu. Akadēmiskajās esejās tiek izmantoti arī avoti, kas var ietvert grāmatas, žurnālus un internetu; parasti šīs atsauces ir jānorāda esejas apakšā saskaņā ar attiecīgo atsauces stilu.
Parasti akadēmiskajai esejai ir formāls tonis, un tās mērķis ir risināt konkrētu jautājumu vai argumentēt konkrētu punktu, atsaucoties uz akadēmiķu idejām un darbiem. Kā oficiālam rakstam esejai jābūt skaidrai, ar labu gramatiku un kodolīgiem paskaidrojumiem. Piemēram, sarunvalodas stils, kurā teikumu sākšanai tiek izmantoti vārdi “un” vai “bet”, tiktu uzskatīts par neformālu rakstīšanu. Turklāt katrai akadēmiskās esejas sadaļai jābūt mērķtiecīgai, vai nu atsaucoties uz sākumā uzdoto jautājumu, vai atbalstot punktu, kas uz to attiecas.
Katrai akadēmiskās esejas rindkopai vienmērīgi jāpāriet uz nākamo un jāstrādā kopā, lai veidotu argumentu. Piemēram, vienā rindkopā var būt deklaratīvs apgalvojums, bet nākamajā var sīkāk izklāstīt šī apgalvojuma pamatojumu un vēsturi. Katrai rindkopai ir jāveido arguments.
Vēl viens galvenais akadēmiskās esejas elements ir atsauces un citāti. Akadēmiskās esejas ir paredzētas, lai sniegtu autoritāti par šo tēmu, un tas tiek darīts efektīvāk, ja rakstnieks iesniedz fona pētījumu, lai nostiprinātu savus argumentus. Cienījamu zinātnieku citēšana palīdz leģitimizēt argumentu. Katrs punkts, kas norādīts visās rindkopās, ideālā gadījumā būtu jāpamato ar kādu pētījumu. Akadēmiskajās esejās pētniecībā izmantotie avoti parasti ir vai nu zemsvītras piezīmēs katras lapas apakšā, vai arī esejas beigās ir norādīti atsauču sadaļā.