Akadēmiskā negodīgums būtībā ir vēl viens termins “krāpšanai”, ja tas notiek akadēmiskās vides jomā. Ir vairāki veidi, kā students, profesors vai pat augstākās izglītības administrators var būt akadēmiski negodīgs. Divi no visizplatītākajiem akadēmiskā negodīguma veidiem ir krāpšanās eksāmenā un plaģiāts. Krāpnieciskas lapas kontrabanda ievešana pārbaudes telpā vai atbilžu zagšana no cita studenta pārbaudes darbiem ir divi agrākā akadēmiskā negodīguma piemēri, savukārt kāda cita darba daļu kopēšana darbā vai referātā ir otrā.
Izgudrošana un maldināšana ir divi citi akadēmiskās negodīguma veidi. Fabrika ir datu viltošanas vai grozīšanas prakse akadēmiskas nodarbības nolūkos. No otras puses, maldināšana ir melošana vai patiesības piegrozīšana, lai saņemtu īpašu uzmanību. Piemēram, slimības viltošana, lai pagarinātu termiņu, ir maldināšana.
Citi akadēmiskā negodīguma veidi ir sabotāža un kukuļošana. Ja viens students, piemēram, nelikumīgi izņemtu no bibliotēkas visu attiecīgo atsauces materiālu, kas vajadzīgs citam studentam vai studentu grupai, tas tiktu uzskatīts par sabotāžu. To var darīt, lai neļautu citiem studentiem pabeigt uzdevumu vai gūt panākumus mēģinājumos izpildīt uzdevumu, un to var izdarīt, kad projekts tiks novērtēts pēc līknes. Kukuļošana ietver samaksu kādam citam, lai tas izpildītu uzdevumu studenta vārdā.
Lielākā daļa iestāžu ir ļoti stingras, kad runa ir par akadēmisko negodīgumu. Dažiem ir nulles tolerances politika. Lielākajā daļā skolu ir izstrādāts akadēmiskā negodīguma kodekss, kas ietver iespējamo seku sarakstu ikvienam, kurš izdara akadēmiski negodīgas darbības. Iespējamās sekas ir mācību pārtraukšana un kredīta zaudēšana. Dažas no vissmagākajām sekām ir izraidīšana un stipendiju zaudēšana.
Ir daži akadēmiskā negodīguma veidi, kurus var būt ļoti grūti pierādīt. Piemēram, maldināšanu ir grūti pierādīt, ja vien skola nepieprasa, lai skolēni iesniegtu ārsta izrakstus, lai saņemtu pagarinājumus par slimībām, kas nav izplatīta prakse. Tāpat, ja darbā netiek pārbaudīts plaģiāts un profesors vai skolotāja palīgs, pārbaudot darbu, nejauši neatzīst, ka tas ir plaģiāts, skolēnam, iespējams, nekad nebūs jāsastopas ar sekām.