Redshirting ir diezgan izplatīts termins, ko lieto koledžas sportistiem un viņu dalības aizkavēšanos savas skolas regulārās sezonas vieglatlētikas programmā, lai turpinātu pilnveidot savas prasmes un uzlabot savas nākamās sezonas. Tomēr akadēmiskā redshirting ir salīdzinoši jauns termins, kas attiecas uz mazu bērnu aizkavēšanu bērnudārzā.
Lai gan piemērotais skolas vecums dažādos rajonos ir nedaudz atšķirīgs, tipiskais vecums, kurā bērns var iet bērnudārzā, ir pieci, ja bērnam aprit pieci līdz datumam, kas tuvojas mācību gada sākumam. Akadēmiskā redshirting attiecas uz iestāšanās bērnudārzā pārcelšanu uz gadu pēc tam, kad bērns ir tiesīgs apmeklēt, kad bērnam tuvu mācību gada sākumam būtu seši gadi vai apritētu seši gadi.
Ir vairāki iemesli, kāpēc vecāki un skolas administratori var izvēlēties praktizēt akadēmisko sarkankreklu. Galvenais iemesls ir ļaut bērnam piedzīvot turpmāku emocionālo, intelektuālo vai fizisko izaugsmi pirms skolas gaitu uzsākšanas. Nacionālā izglītības statistikas centra (NCES) 2007. gada Nacionālā mājsaimniecību izglītības apsekojumu programma atklāja, ka aptuveni 8% vecāku plānoja aizkavēt sava vecuma bērna ieiešanu bērnudārzā 2008. mācību gadā.
Akadēmiskā redshirting var tikt piemērota daļēji tāpēc, ka valsts skolās ir paaugstinātas prasības, kurās vecāki uzskata, ka viņu bērns vēl nav attīstījis noteiktas nepieciešamās akadēmiskās vai fiziskās attīstības prasmes. Tāpat vecāki var atpazīt vajadzību pēc papildu sociālās un emocionālās attīstības. Kā liecina 2007. gada Nacionālie mājsaimniecību izglītības apsekojumi, akadēmiskās kreklu ģērbšanās ir prakse, ko biežāk izmanto zēniem nekā meitenēm. Aptaujā akadēmiskais sarkankrekls attiecās uz divreiz vairāk zēnu nekā meitenēm. Tas, iespējams, izriet no ilgstošas pārliecības, ka zēni gan intelektuāli, gan sociāli nobriest lēnāk nekā meitenes.
Dažos gadījumos, kad tiek izmantota akadēmiskā redshriting, tas ir vecāku un viņu bērna skolas savstarpējs lēmums. Iestājpārbaudījumi bērnudārzā tiek kārtoti bērniem atbilstoši vecuma prasībām, un, ja šo pārbaužu rezultāti atklāj, ka bērns varētu gūt labumu no aizkavētas iestāšanās bērnudārzā, vecāki un skolas administratori var secināt, ka kavēšanās ir pamatota. Tomēr galu galā, ja vien bērns nav sasniedzis obligāto skolas vecumu, proti, viņš ir sasniedzis vecumu, kurā ir obligāts skolas apmeklējums, lēmums par iestāšanās bērnudārzā atlikšanu ir vecāku ziņā.