Kas ir aktīvā eitanāzija?

Vārds “eitanāzija” cēlies no grieķu vārdiem eu, prefiksa, kas nozīmē “labs” vai “labi”, un thanatos, kas nozīmē “nāve”. Tādējādi eitanāzija parasti tiek burtiski tulkota kā “laba nāve”, un tā ir izmantota visā vēsturē, lai atļautu cilvēkam to, kas dažādās kultūrās un laika periodos ir redzēts, kā labu vai pelnītu nāvi. Mūsdienu lietojumā dažiem cilvēkiem tā joprojām var būt šāda nozīme, savukārt citi eitanāziju uzskata par slepkavības vai pašnāvības palīdzības veidu. Lai gan lielākā daļa eitanāzijas veidu dažās situācijās var būt pretrunīgi, aktīvā eitanāzija bieži vien ir vairāk nekā pasīvie veidi.

Eitanāziju parasti uzskata par darbību, kas jāveic ārstam vai līdzīgam medicīnas speciālistam. Aktīvā eitanāzija parasti ietver tiešu ārsta darbību, lai nodrošinātu pacienta nāvi. Ir vairāki dažādi veidi, kā to izdarīt, lai gan visizplatītākā ir sāpju mazināšanai lietojamo zāļu palielināšana un pārdozēšana. Izmantojot šāda veida metodi, aktīvā eitanāzija parasti cilvēkam neizraisa sāpes un vienkārši izslēdz cilvēka fizioloģisko sistēmu, kad viņš vai viņa guļ.

Aktīvā eitanāzija bieži ir ļoti pretrunīga, jo ārstam vai citam medicīnas darbiniekam ir aktīvi jāpieliek pūles, lai izbeigtu pacienta dzīvi. To parasti dara pacientam, kurš atkārtoti pieprasa savas dzīves beigas. Lielākā daļa ārstu, kuri veic aktīvo eitanāziju, to veiks tikai tiem, kas cieš no slimības, kas ir ievērojami samazinājusi viņa vai viņas dzīves kvalitāti un kurai nav paredzama ārstēšana.

Pasīvā eitanāzija ir diezgan izplatīta parādība, un tā parasti ir saistīta ar to, ka ārsts aiztur zāles vai ārstēšanu, kas ļauj personai turpināt dzīvot. Dažos gadījumos tas var ietvert vairs nesniedzot uzturu vai šķidrumus bezsamaņā esošam pacientam vai izmantojot tādas metodes kā “neatdzīvināt” rīkojumus un dzīvības uzturēšanas sistēmu izslēgšanu. Savukārt aktīvā eitanāzija ir daudz retāk sastopama, un 2010. gadā tā bija likumīga tikai dažās vietās, piemēram, Nīderlandē un Oregonas un Vašingtonas štatos ASV.