Analītiskās hierarhijas process ir veids, kā pieņemt lēmumu, ņemot vērā vairākus faktorus. Šie faktori tiek svērti pēc to svarīguma, lai stratēģiski pieņemtu labāko lēmumu, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju. Procesa formātu 1970. gados izstrādāja pedagogs Tomass Saatijs.
Metode darbojas, apvienojot matemātiskos vienādojumus un vērtības ar iesaistīto personu vēlmēm. Katrai lēmumu pieņemšanas procesa nozarei, kurā ir jāizdara cita izvēle, tiek piešķirta skaitliska vērtība. Kad šīs vērtības ir noteiktas, tās palīdz iesaistītajām personām pieņemt labāko lēmumu, pamatojoties uz matemātiskiem pierādījumiem.
Apsveriet problēmu ar četru cilvēku ģimeni, izvēloties suņu šķirni. Norunātā izmēra diapazonā var būt četras izvēles iespējas: Austrālijas liellopu suns, zeltainais retrīvers, vācu aitu suns un dalmācietis. Lai pieņemtu lēmumu, izmantojot analītiskās hierarhijas procesu, ģimenes locekļiem ir arī jānosaka, kādas īpašības viņi sunim visvairāk vēlas. Piemēram, viņiem varētu patikt suns, kas ir aktīvs, labi saskaras ar bērniem un ir inteliģents; pēc tam šīs īpašības tiek sakārtotas no vissvarīgākajām līdz vismazāk svarīgajām.
Katrai suņu šķirnei tiek piešķirts vērtējums, pamatojoties uz tās spējām katrā kategorijā; zelta retrīvers ierindotos augstu bērnu kategorijā, savukārt liellopu suns iegūtu zemu punktu skaitu bērnu kategorijā un augstu aktīvo kategorijā. Atkarībā no tā, kuru īpašību ģimene novērtēja visaugstāk, tā varēs izveidot tabulu, kurā norādīts, kuras suņu šķirnes ieguvušas visaugstāko vērtējumu vispiemērotākajās īpašībās. Skalai var pievienot arī negatīvus faktorus: divi ģimenes locekļi var nevēlēties, piemēram, suni, kas kūts, tāpēc zeltainais retrīvers šajā kategorijā nebūtu vēlams pusei ģimenes.
Piešķirot katra suņa fiziskajām īpašībām un personības iezīmēm vērtību, kas norāda, cik tās ir svarīgas ģimenei, kā arī to, cik augsti katras suņu šķirnes rādītāji, ļauj ģimenei pieņemt izglītotu, informētu un matemātiski loģisku lēmumu, izvēloties jaunu suni. Tas var pārvērst lēmumu par objektīvu, pamatojoties uz matemātiskiem datiem, kas apvienoti ar apstiprinātu informāciju par katru izvēli. Analītiskās hierarhijas process arī palīdz ģimenei apsvērt problēmas vai īpašības, par kurām tā citādi nebūtu iedomājusies.
Lai gan analītiskās hierarhijas process var palīdzēt izdarīt labāko izvēli, pamatojoties uz statistiku un citiem datiem, tas nav drošs. Vienmēr ir apstākļi, ko tie, kas pieņem lēmumu, nevar ietekmēt. Ģimene var adoptēt zelta retrīveru, kuram nepatīk bērni, vai liellopu suni, kurš labprāt visu dienu guļ pie kamīna, taču statistiski analītiskās hierarhijas process dod indivīdiem vislabākās iespējas pieņemt pareizo lēmumu.