Anbāras atmoda bija pirmā no “Atmodas” kustību sērijām, kas pārveidoja politisko ainavu Irākā amerikāņu vadītā Irākas kara laikā 21. gadsimta sākumā. Šajās Atmodās parastie pilsoņi apvienojās, cenšoties palielināt drošību un aizsargāt savas kopienas, bieži vien ar koalīcijas spēku atbalstu un palīdzību. Atmodas modelis izraisīja lielu interesi militāro līderu vidū, kā arī bažas no Irākas valdības, kas solīja izjaukt Anbāras atmodu kopā ar citām atmodas kustībām, pirms tās kļūs par trešo militāro klātbūtni Irākā.
Vairāki faktori veicināja Anbāras atmodu, kas arābu valodā pazīstama kā Sahawah al-Anbar. Pirmā bija zināma teroristu grupējuma Al Qaeda klātbūtne Irākā. Al Qaeda izmantoja dažādas taktikas, lai iebiedētu un piespiestu Irākas pilsoņus, cerot panākt, ka viņi cīnīsies pret koalīcijas spēkiem Irākā. Al Qaeda arī izspieda Irākas etniskās minoritātes no to tradicionālajām dzimtenēm un kopumā apdraudēja daudzu Irākas reģionu drošību.
Anbāras provincē cilts šeihs Abduls Satars Buzaigs al Rišavi nolēma, ka situācija ir nonākusi bīstamā punktā. 2006. gada pavasarī viņš vērsās pie amerikāņu spēkiem un lūdza viņu palīdzību, lai apvienotu daudzas ciltis kolektīvā aliansē, ko varētu izmantot cīņā pret Irākas spēkiem. Amerikāņu līderi vienojās, vadot vairākas tikšanās ar cilšu kaujiniekiem, lai apvienotu tos kopīgā lietā.
Uz virsmas šķiet, ka Anbāras atmoda ir nostrādājusi. Al Qaeda patiešām tika padzīta atpakaļ Anbāras provincē, un Atmodas, kas veidotas pēc Anbāras kustības, guva zināmus panākumus citās Irākas daļās. Tomēr Anbāras atmoda izraisīja arī dažas nopietnas loģistikas problēmas. Daudzām iesaistītajām ciltīm bija domstarpības, no kurām dažas bija gadsimtiem senas, un pēc šeiha al Rišavi slepkavības jaunais Anbāras atmodas līderis nespēja kontrolēt ciltis, izraisot nestabilitāti reģionā. Šī problēma tika atspoguļota citās Atmodās, jo saziņa un vadība pārtrūka.
Irākas valdībai Anbāras atmoda radīja arī bīstamu situāciju, kad līdzās Irākas un koalīcijas spēkiem Irākā tika ļauts ieņemt trešo, lielākoties nekontrolētu militāro spēku. Irākas valdība uzskatīja Anbāras atmodu par draudu Irākas politiskajai stabilitātei, solot stingrāk regulēt cilšu kaujiniekus, lai izvairītos no briesmoņa radīšanas. Savukārt amerikāņu spēki Anbāras atmodu uzskatīja par sabiedrisko attiecību apvērsumu, parādot, ka viņu centieni Irākā saliedēt cilvēkus, kas opozīcijā Al Qaeda, darbojās.