APAP ir medicīnisks saīsinājums acetaminofēnam, ko parasti pazīst ar zīmolu Tylenol®. APAP ar kodeīnu ir šīs zāles vispārīga versija, kas satur arī narkotisku sastāvdaļu. Šīs zāles ir pieejamas tikai pēc receptes, un tās jālieto uzmanīgi.
Acetaminofēns un kodeīns palīdz mazināt vieglas vai mērenas sāpes. Medikamentus, kas tos apvieno, parasti lieto īslaicīgai atvieglošanai, piemēram, pēc nelaimes gadījuma vai cita trauma vai pēcoperācijas. Kodeīns darbojas kā centrālās nervu sistēmas nomācošs līdzeklis un palīdz novērst sāpju signālu pārnešanu uz smadzenēm. Acetaminofēns darbojas arī, lai bloķētu sāpju signālus, taču tas nav narkotisks līdzeklis un ir pieejams bezrecepšu veidā bez kodeīna.
APAP ar kodeīnu ir pieejams kapsulu, tablešu vai šķidruma veidā. Parastie tablešu un kapsulu stiprumi ir 300 miligrami (mg) acetaminofēna ar 15 mg kodeīna fosfāta, 300 mg acetaminofēna ar 30 mg kodeīna fosfāta un 300 mg acetaminofēna ar 60 mg kodeīna fosfāta. Šīs zāles šķidrā veidā satur 120 mg acetaminofēna ar 12.5 mg kodeīna fosfāta vienā tējkarotē (apmēram 5 ml), un to parasti izraksta bērniem.
Lietojot šīs zāles, pacientiem ir svarīgi rūpīgi ievērot ārsta norādījumus. Pirms jebkādu izmaiņu veikšanas šo zāļu daudzumā pacientiem jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu. Kodeīns ir narkotisks līdzeklis, un tas var izraisīt ieradumu, ja to lieto ilgstoši. Acetaminofēns parasti tiek uzskatīts par drošu, ja to lieto saskaņā ar norādījumiem, taču tas var izraisīt nopietnu kaitējumu aknām un pat nāvi, ja to lieto pārāk lielās devās. Vairāk nekā 4,000 mg dienā tiek uzskatīts par pārdozēšanu.
Ja APAP ar kodeīnu nenodrošina adekvātu sāpju mazināšanu, pacienti var lietot papildu bezrecepšu pretsāpju medikamentus, taču viņiem nekad nevajadzētu lietot papildus acetaminofēnu, jo tas var izraisīt aknu bojājumus. Cilvēkiem vislabāk ir meklēt konkrētu informāciju pie veselības aprūpes speciālista, taču parasti ir droši lietot ibuprofēnu, naproksēnu vai citas līdzīgas zāles.
Šīs zāles var izraisīt blakusparādības, dažas nopietnas un dažas, kas ir traucējošas, bet ne kaitīgas. Anafilaktiskais šoks var rasties, ja pacientam ir alerģija pret kādu no šīm zālēm. Ja rodas tādas reakcijas kā elpas trūkums, sekla elpošana un zilas lūpas, nagi vai āda, nepieciešama tūlītēja medicīniska palīdzība. Miegainība, vieglprātība un aizcietējums ir dažas bieži sastopamas blakusparādības, kurām nav nepieciešams doties pie ārsta. Šīs zāles parasti tiek uzskatītas par drošām, un lielākā daļa pacientu varēs tās lietot bez nopietnām blakusparādībām.