Apmelošana ir rakstura mutiska nomelnošana. Neslavas celšana ir civiltiesisks noziedzīgs nodarījums, kas notiek, ja viena puse trešajai pusei sniedz nepatiesus un ļaunprātīgus paziņojumus par otru. Daudzās jurisdikcijās ir apmelošanas likumi, kas attiecas uz šāda veida uzvedību un ļauj cietušajai pusei atgūt zaudējumus.
Lai vienas personas izteikumi par otru personu tiktu uzskatīti par apmelošanu, ir jāpastāv vairākiem apstākļiem. Sākumā paziņojumi ir jānodod trešajai pusei. Likums parasti neatzīst iespēju nomelnot personu sev. Arī apgalvojumiem jābūt nepatiesiem. Neatkarīgi no tā, cik privāts vai aizskarošs ir komentārs, nav aizliegts to pateikt, ja tas ir patiess.
Turklāt, ja persona vēlas izmantot apmelošanas likumus, lai meklētu taisnību, viņai jāspēj pierādīt, ka pret viņu vērstie izteikumi ir izteikti ļaunprātīgi. Lai to izdarītu, viņai jāpierāda, ka apsūdzētajam bija nodoms nodarīt kaitējumu. Ja kāds sniedz nepatiesus apgalvojumus kļūdaini un tas nodara pāri citai personai, tas netiek uzskatīts par ļaunprātīgu darbību un tāpēc nav apmelojums.
Šie likumi ļauj personai celt prasību par miesas bojājumiem civiltiesā, jo tie atzīst, ka rakstura apmelošana var radīt lielu kaitējumu. Nepatiesu un ļaunprātīgu paziņojumu dēļ persona var zaudēt darbu vai tikt izpostīta. Viņa var ciest garīgi un emocionāli no izsmiekla un grūtībām, kas radušās viņas personiskajās un sociālajās attiecībās.
Personai, kas cieš no šādām vai citām grūtībām neslavas celšanas dēļ, var piešķirt finansiālus līdzekļus faktisku vai sodu zaudējumu atlīdzināšanas veidā. Tomēr, pirms personai tiek piespriesti šie zaudējumi, apsūdzētajam ir iespēja aizstāvēties. Viens no apmelošanas likumu aspektiem, kas dažādās vietās atšķiras, ir pieņemama aizsardzība. Piemēram, dažās jurisdikcijās personu nevar saukt pie atbildības par izteikumiem, kurus var identificēt kā viedokļus.
Ir arī daži citi gadījumi, kad par personu var sniegt nepatiesas ziņas, nepakļaujot personu tiesiskām sekām. Piemēram, izteikumi, kas subjektam izteikti dusmās, nav sodāmi pat tad, ja to noklausās trešā persona. Vispārēji paziņojumi par grupām, piemēram, homoseksuāļiem, minoritātēm vai organizācijām, nevienam no šīm grupām nedod tiesības iesūdzēt tiesā. Arī juristu, liecinieku vai tiesnešu nepatiesi apgalvojumi tiesas zālē ir izslēgti no apmelošanas likumiem.