Kas ir arhetips?

“Arhetips” ir plašs termins, ko lieto, lai aprakstītu jebkura veida raksturu, personību, simbolu vai citu literāru ierīci, kas ir plaši atzīta un izmantota. Literatūrā šis termins gandrīz vienmēr attiecas uz vispārīgu personības veidu, kas parādās daudzos literārajos darbos. Piemēram, “trakais zinātnieks” ir rakstura arhetips, jo tas ir gandrīz vispāratzīts un plaši izmantots. Šo terminu var izmantot arī, lai apzīmētu bieži atkārtoti izmantota varoņa vai personības veida sākotnējo lietojumu. Arhetipi tiek izmantoti dažāda veida literatūrā, taču tiek uzskatīts, ka lielākā daļa no tiem radušies agrīnajā mitoloģijā un folklorā.

Ir svarīgi atzīmēt, ka termins “arhetips” var attiekties vai nu uz sākotnējo modeli, uz kura ir balstītas turpmākās rakstzīmes un rakstzīmju tipi, vai uz literatūrā daudzkārt izmantoto vispārīgo rakstzīmju tipu. Pirmā trakā zinātnieka izmantošana literatūrā bija arhetips, tāpat kā katrs turpmākais šī rakstzīmju veida lietojums. Varonis, kas tiek izmantots tikai vienu reizi un nekad nav atdarināts, tomēr nebūtu uzskatāms par arhetipisku tēlu. Tomēr ir diezgan reti gadījumi, kad varoņi ir pilnībā un pilnīgi ārpus zināmiem vai iepriekš izmantotiem varoņu arhetipiem.

Literatūrā tiek izmantoti neskaitāmi dažādi arhetipi, no kuriem daži ir balstīti uz klasifikācijām, kas parasti tiek piemērotas reāliem cilvēkiem, savukārt citi reālajā pasaulē nevarētu pastāvēt nekad vai tikai reti. Piemēram, izplatītākie arhetipi ir prātojošs varonis, drosmīga jaunatne, jokdaris un gudrs vecais mentors. Katrs no tiem, lai gan ne vienmēr ir izplatīts, var būt saistīts ar reāliem cilvēkiem. Tādu arhetipu kā burvis vai ļaunais pavēlnieks var būt grūtāk savienot ar realitāti, lai gan dažreiz savienojumus joprojām var izveidot. Arhetips bez stingra pamata realitātē tomēr mēdz nezaudēt savu efektivitāti, jo šādu arhetipu izplatība lasītājiem liek šķist pilnīgi pieņemamus.

Arhetipa izmantošanai literatūrā var būt dažādi efekti. Kad atklājas, ka varonis iekļaujas konkrētajā arhetipā, lasītājs var būt spiests pieņemt, ka katrs varoņa personības aspekts ir balstīts uz arhetipisko raksturu. Šī iemesla dēļ rakstniekam var būt grūti atrauties no arhetipa un izveidot patiesi oriģinālu tēlu. Alternatīvi, prasmīgs rakstnieks var iepazīstināt ar rakstura un personības iezīmēm, kas liek lasītājam pārvērtēt konvencionālās idejas par konkrētiem arhetipiem.