Ārkārtas postenis ir jebkura veida peļņa vai zaudējumi, kas ir neparedzēti un radušies kāda veida neparastu apstākļu dēļ, kuri, visticamāk, neatkārtosies. Parasti notikumi, kas veido ārkārtēju vienumu, ir saistīti ar kaut ko tādu, kas ir ārpus parastās darbības jomas un ko uzņēmums nevar kontrolēt. Šāda veida rindas postenis ir iekļauts uzņēmuma grāmatvedības uzskaitē un parasti tiek parādīts peļņas un zaudējumu aprēķinā par periodu, kurā prece radusies.
Izplatīts ārkārtas priekšmeta piemērs ir zaudējums, kas radies dabas akta dēļ. Piemēram, ja Floridas štatā pēc citrusaugļu audzēšanas sezonas sākšanās notiktu sniega vētra, visticamāk, sniegs radītu ievērojamus zaudējumus uzņēmumiem, kas audzē un pārdod citrusaugļus. Šie zaudējumi tiktu atzīmēti uzņēmuma peļņas un zaudējumu aprēķinā un identificēti kā ārkārtas postenis.
Var notikt cita veida vienreizēji notikumi, kas ir ārpus uzņēmuma kontroles. Ja uzņēmuma vadītājs piesavinās vai citādi nozagtu daļu no uzņēmuma aktīviem, zaudējumi tiktu reģistrēti un uzskatīti par netipisku situāciju. Tāpat, ja rodas neparedzēts pieprasījuma pieaugums pēc kādas no uzņēmuma ražotajām precēm, tad pieprasījums pēc neilga laika ievērojami samazinās, to var uzskatīt par neparastu situāciju, kas, visticamāk, neatkārtosies. , un tiek klasificēts kā ārkārtējs postenis.
Situācijās, kad tajā pašā ceturkšņa vai gada periodā notiek vairāk nekā viens ārkārtas postenis, katrs notikums, visticamāk, tiks ierakstīts kā atsevišķa rindas pozīcija. Parasti rindas vienība ir aprakstoša, bet neietver daudz detaļu. Šī informācija ir sniegta finanšu pārskatam pievienotajās piezīmēs. Uzskaitot katru ārkārtas posteni atsevišķi, iespējams nesajaukt vienreizējos notikumus ar regulāri gūtajiem ienākumiem šajā periodā, vienlaikus izmērot katra neparastā notikuma ietekmi uz kopējo biznesa rentabilitāti.
Lai gan jebkurā laikā ir iespējams reģistrēt ārkārtēju vienumu, lielākā daļa uzņēmumu lielāko darbības gadu laikā nenotiks neviena no šāda veida neparastiem notikumiem. Nosakot, kas ir neparedzēts notikums vai notikums, pastāv zināma subjektivitātes pakāpe, kas rada situāciju, kad darbību loks, ko var uzskatīt par neparastu, ir ārkārtīgi plašs. Pat ar plašajām iespējām lielākā daļa uzņēmumu mēdz rūpīgi izvērtēt ieguvumus un zaudējumus un identificēt tos kā ārkārtējus posteņus tikai tad, ja pastāv ārkārtīgi liela varbūtība, ka pārskatāmā nākotnē notikums otrreiz nenotiks.