Artikulācijas darblapas ir mācību materiāli, ko galvenokārt izmanto logopēdi, lai palīdzētu bērniem un pieaugušajiem ar runas traucējumiem iemācīties izrunāt atsevišķas burtu skaņas, sajaukumus un vārdus. Atkarībā no runas terapijas pakalpojumu saņēmēja vecuma artikulācijas darblapās var būt tikai attēli; burti vai vārdi ar attēliem; vai tikai vārdi vai burtu maisījumi, piemēram, “bl” un “tr”. Dažreiz logopēdi iekļauj artikulācijas kartītes logopēdiskajās spēlēs, lai vienlaikus ar jautru aktivitāti stiprinātu mācīšanos un fonoloģisko izpratni.
Logopēdi regulāri novērtē savu klientu komunikācijas vajadzības un attiecīgi pielāgo terapijas sesijas. Kad logopēds konstatē runas traucējumus, kas ietekmē indivīda spēju izrunāt skaņas, terapeits izvēlas atbilstošas artikulācijas aktivitātes, kas var ietvert logopēdiskās spēles, kurās tiek izmantotas artikulācijas kārtis, vai izrunas spēles, kurās tiek izmantotas artikulācijas darblapas. Indivīda fonoloģiskās izpratnes palielināšana — spēja atpazīt, identificēt un apstrādāt runas skaņas — ir artikulācijas darblapu galvenais mērķis.
Artikulācijas traucējumi, kas ietekmē indivīda spēju izrunāt vārdus, var rasties no uztveres vai izteiksmīgas valodas traucējumiem, vai abiem. Receptīvas valodas traucējumi pasliktina indivīda spēju dzirdēt, apstrādāt un saprast runātos vārdus, un izteiksmīgas valodas traucējumi ierobežo indivīda spēju runāt un nodot vārdus to pareizajā kontekstā. Fonoloģiskās izpratnes trūkums parasti skar gan uztverošās, gan izteiksmīgās komunikācijas jomas. Ja indivīds vispirms neatpazīst konkrētas runas skaņas, viņš vai viņa nevarēs veiksmīgi veidot vārdus, lai sazinātos ar citiem. Artikulācijas darblapas var aplūkot gan uztverošās, gan izteiksmīgās valodas puses, palīdzot indivīdiem vispirms atpazīt un izrunāt runas skaņas, nevis pievēršoties vārdu nozīmei.
Konkrētu komunikācijas traucējumu variācijas ir daudzas, un vairākas ir būtiskas un piemērotas artikulācijas darblapu vērtībai. Visbiežāk sastopamie artikulācijas traucējumi ietekmē skaņu vai vārdu izrunu, īpaši izlaidumus, svītrojumus, skaņu vai burtu izmaiņas un pievienošanu. Piemēram, bērns, kuram ir artikulācijas traucējumi, var teikt “wike” apzīmē “patīk” vai “ghetti” apzīmē “spageti”. Tādēļ šim bērnam paredzētas artikulācijas aktivitātes var ietvert darblapas vai kartītes, kurās ir attēli un vārdi, kas sākas ar “l”, vai tādus maisījumus kā “bl” un “pl”, lai nodrošinātu šīs skaņas izrunas praksi. Lai novērstu sākotnējo zilbju izlaišanu vai dzēšanu, logopēds var izvēlēties logopēdijas spēli ar vairāku zilbju vārdiem, piemēram, “banāns” un “spageti”, lai palīdzētu bērnam atpazīt un praktizēt visu vārdu izrunu.