Ārsti vai fizioterapeiti parasti izmanto artrometru, ko dēvē arī par goniometru, kā ortopēdisku diagnostikas instrumentu, lai mērītu kustību diapazonu locītavās. Ražotāji izveido katru ierīci, lai noteiktu saišu elastību un stīvumu noteiktā locītavā. Artrometrus var ražot plecu, skriemeļu vai potīšu locītavām, bet lielāko daļu izmanto, lai novērtētu ceļa saišu problēmas. Ierīces sensori reģistrē locītavas kustību un parasti pārraida informāciju uz savienotu grafiku, nodrošinot vizuālu un drukātu locītavas artikulācijas displeju novērtējuma laikā.
Veselības aprūpes sniedzēji var izmantot artrometru, lai sākotnēji un pēcoperācijas laikā novērtētu priekšējās krusteniskās saites ceļa traumas. Pacients parasti guļ uz galda ar polsterētu atbalstu zem kājām. Atbalsts uztur kāju pareizā stāvoklī un nodrošina nepieciešamo ceļgala izliekumu, kas parasti ir no 20 līdz 35 grādiem. Artrometrs ir novietots gar kājas augšdaļu, no ceļgala līdz stilba kauliem, un tiek turēts vietā ar Velcro® siksnām.
Ceļa artrometram parasti ir divi sensori. Viens ir saskarē ar ceļa skriemeli jeb ceļa kauliņu, bet otrs atrodas uz stilba kaula jeb apakšstilba kaula. Spēka rokturis ļauj stabilitātes novērtēšanas procesā zem ceļgala pielietot 15, 20 vai 30 mārciņas vienmērīgu spiedienu. Izmantojot dažādus spiedienus, kājas apakšējo daļu var pārvietot vai arī pacients pats var to pacelt, kamēr celis tiek atbalstīts. Dažādi kustību testi, ko bieži dēvē par atvilktņu testu, Lahmana testu un pagrieziena nobīdi, ļauj ārstam vai terapeitam noteikt patoloģiskas kustības starp stilba kaulu un ceļa skriemeli.
Kustību apjoms, ko stilba kauls piedzīvo prom no ceļa kauliņa vai pret to, nosaka saišu bojājuma apjomu. Bojātam ceļgalam bieži ir lielāka kustība nekā neievainotam ceļgalam. Profesionāļi var lietot ierīci uz abiem ceļiem, salīdzinot kustības apjomu traumētajā kājā ar netraumētās kājas kustību. Artrometra mērījumi traumētiem ceļiem parasti uzrāda 3 milimetrus vai lielāku nobīdi nekā veselā locītava.
Ārsti var izvēlēties izmantot artrometru sākotnējās diagnostikas nolūkos, jo pacienti parasti izjūt nelielas sāpes ceļgalos, lietojot ierīci, salīdzinot ar diskomfortu, ko rada parastās manuālās manipulācijas. Fizikālās terapijas laikā var izmantot arī artrometru, lai uzraudzītu progresu. Instrumenta precizitāte lielā mērā ir atkarīga no tā lietotāja sagatavotības un pieredzes, kas to izmanto. Nepareizs novietojums var ietekmēt sensora kontaktu un radīt kļūdainus mērījumus.