TJG Online
Bizness un ekonomika

Kas ir ārvalstu valūtas pārrēķins grāmatvedībā?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Ārvalstu valūtas pārrēķins ir grāmatvedības darbība, kurā ārvalstu valūtā izteiktus darījumus, atlikumus vai visu meitas sabiedrības finanšu pārskatu izsaka uzskaites valūtā, Latvijas uzņēmumiem parasti eiro. Tā nav valūtas maiņa un nav arī teksta tulkošana, lai gan angļu vārdu „translation" bieži pārtulko nepareizi.

Pārrēķina pamatā ir divi jautājumi: kurš kurss jālieto un kur jāatspoguļo radusies starpība. Darījumu sākotnēji atzīst pēc kursa darījuma dienā. Piemēram, rēķinu par precēm, kas izrakstīts ASV dolāros, grāmato eiro pēc attiecīgās dienas kursa. Ja līdz samaksas brīdim kurss mainās, rodas valūtas kursa starpība, ko atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā ieņēmumus vai izdevumus. Šī starpība ir reāla, nevis tehniska: tā maina uzņēmuma apliekamo peļņu.

Pārskata gada beigās atlikumi ir jāpārvērtē. Šeit izšķirošs ir dalījums monetārajos un nemonetārajos posteņos. Monetārie posteņi, piemēram, nauda kontā, debitoru un kreditoru parādi, aizdevumi, tiek pārrēķināti pēc pārskata datuma kursa. Nemonetārie posteņi, kas uzskaitīti iegādes vērtībā, piemēram, iekārtas, krājumi vai avansa maksājumi par precēm, paliek novērtēti pēc sākotnējā darījuma dienas kursa un netiek pārvērtēti. Tieši šis dalījums ir biežākais kļūdu avots mazo uzņēmumu gada pārskatos.

Praktiskā secība gada beigās ir vienkārša. Vispirms no grāmatvedības programmas atlasa visus atlikumus ārvalstu valūtās. Tad katru posteni atzīmē kā monetāru vai nemonetāru. Pēc tam monetārajiem posteņiem piemēro pārskata datuma kursu un izveido pārvērtēšanas grāmatojumu, bet nemonetāros atstāj neskartus. Visbeidzot pārvērtēšanas aprēķinu izdrukā un pievieno gada pārskata darba dokumentiem, norādot izmantotā kursa avotu un datumu. Bez šī pielikuma revidentam vai Valsts ieņēmumu dienestam nav iespējams pārbaudīt, no kurienes summa radusies.

Atsevišķs un sarežģītāks gadījums ir ārvalstu meitas sabiedrības pārskata iekļaušana konsolidētajā pārskatā. Tad aktīvus un saistības parasti pārrēķina pēc pārskata datuma kursa, ieņēmumus un izdevumus pēc perioda vidējā kursa, bet radusies starpība netiek uzreiz attiecināta uz peļņu. To uzkrāj atsevišķā pašu kapitāla postenī un atzīst peļņā vai zaudējumos tikai tad, kad ieguldījums tiek atsavināts. Ja uzņēmums šo starpību kļūdaini ieskaita peļņā, konsolidētais rezultāts tiek izkropļots visos turpmākajos gados.

Latvijā piemērojamo kursu nosaka grāmatvedību regulējošie normatīvie akti, un praksē izmanto Eiropas Centrālās bankas publicēto eiro atsauces kursu, ko pārpublicē arī Latvijas Banka. Uzņēmumiem, kas sagatavo pārskatus saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, piemēro standartu par ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekmi. Ja darījumu apjoms ārvalstu valūtā ir liels, grāmatvedības politikā ir jāapraksta izvēlētā kārtība un tā jāpiemēro konsekventi visus gadus.

Kāpēc tas ietekmē peļņu

Uzņēmums, kas pārdod eiro zonā, bet iepērk dolāros, kursa svārstību dēļ var uzrādīt peļņas izmaiņas arī tad, ja pārdoto preču daudzums un cenas nav mainījušies. Tieši tāpēc finanšu pārskatu lasītāji valūtas kursa starpības vērtē atsevišķi, lai saprastu pamatdarbības rezultātu.

Risku var mazināt ar dabisko segšanu, proti, ieņēmumus un izdevumus plānojot vienā valūtā, vai ar finanšu instrumentiem, piemēram, nākotnes līgumiem. Šādu instrumentu uzskaitei ir savas prasības, un sarežģītākos gadījumos ir vērts piesaistīt kvalificētu grāmatvedi vai revidentu.

Biežākās kļūdas

Pirmā kļūda ir visu ārvalstu valūtas atlikumu pārvērtēšana bez izšķiršanas, tostarp pamatlīdzekļu un krājumu. Otrā ir kursa ņemšana no nejaušas interneta vietnes vai bankas maiņas punkta, nevis no grāmatvedības politikā noteiktā avota. Trešā ir avansu uzskaite: samaksāts avanss par precēm parasti ir nemonetārs postenis, tāpēc to nepārvērtē, bet praksē to bieži pārvērtē kopā ar debitoriem.

Ceturtā kļūda ir kursa starpību sajaukšana ar valūtas maiņas zaudējumiem. Ja uzņēmums reāli pārdod dolārus bankā, starpība starp bankas piedāvāto kursu un atsauces kursu ir maiņas izmaksas, nevis pārrēķina starpība, un to grāmato atsevišķi.

Kad piesaistīt speciālistu

Grāmatvedis ar pieredzi starptautiskos darījumos ir vajadzīgs tad, ja uzņēmumam ir meitas sabiedrība ārvalstīs, ja tiek slēgti nākotnes vai iespēju līgumi, ja darījumi notiek valūtās ar ierobežotu konvertējamību vai ja pāriet uz starptautiskajiem standartiem.

Konkrētus grāmatojumus un nodokļu sekas šis raksts neaizstāj. Par nodokļu piemērošanu skaidrojumus sniedz Valsts ieņēmumu dienests, bet par kursu publicēšanu Latvijas Banka.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Bizness un ekonomika Sadaļas jautājumi ar burtu Ā Ziņot par neprecizitāti